Alvis Hermanis par reakciju uz Trampa paziņojumiem: Būtu labi pašiem sākt kaut ko pa īstam darīt! Kauns nav?
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par vēlmi sākt sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir izraisījis plašu rezonansi Eiropā, sašķeļot sabiedrību un politiskos līderus dažādās nometnēs. Tikmēr latviešu režisors un aktīvs politisko un sociālo norišu komentētājs Alvis Hermanis saka: “Un kāpēc arī aizstāvēt tādus, kuri paši netaisās sevi aizstāvēt? Kad pirms diviem gadiem aicināju kājnieku mīnām aplikt visu mūsu austrumu robežu, tie paši pinkšķētāji mani izsmēja.”
Kamēr daži ASV prezidenta Trampa teikto uzskata par nepieciešamu diplomātisku rīcību, citi to uztver kā bīstamu piekāpšanos Maskavas interesēm, kas varētu vājināt transatlantisko vienotību un Eiropas drošību.
Atbalsts dialogam
Daļa Eiropas līderu, īpaši tādu valstu kā Ungārija, Itālija un Francija politiķi, ir pauduši pozitīvu nostāju par Trampa iniciatīvu. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns norādīja, ka dialoga uzturēšana ar Krieviju ir nepieciešama, lai novērstu globālo eskalāciju un meklētu iespējas konfliktu risinājumiem. Līdzīgu viedokli izteicis arī Itālijas premjerministrs Džordža Meloni, uzsverot, ka Eiropai ir svarīgi saglabāt atvērtu komunikācijas kanālu ar Maskavu, lai mazinātu spriedzi un nodrošinātu stabilitāti.
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicies, ka sarunas ar Putinu varētu būt vērtīgas, ja tās tiktu organizētas stratēģiski un ar skaidriem noteikumiem. Makrons jau iepriekš ir mēģinājis panākt diplomātisku dialogu ar Krieviju, taču šie centieni ir bijuši neviennozīmīgi.
Kritika un satraukums
Tomēr liela daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, īpaši Baltijas valstis, Polija un Vācija, ir reaģējušas ar bažām un kritiku. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka jebkādas sarunas ar Putinu nedrīkst notikt bez skaidriem noteikumiem un stingrām garantijām par Ukrainas teritoriālo integritāti. Viņš norādīja, ka šāda rīcība varētu tikai leģitimizēt Krievijas agresiju un radīt iespaidu, ka Rietumi ir gatavi pieņemt Maskavas prasības.
Polijas prezidents Andžejs Duda norādīja, ka Trampa paziņojums var radīt plaisas starp NATO sabiedrotajiem, jo daudzi Eiropas līderi uzskata, ka dialogs ar Krieviju šobrīd nav iespējams bez skaidras nostājas pret agresiju Ukrainā. Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka brīdināja, ka jebkāds dialogs nedrīkst būt vājuma izpausme, kas varētu motivēt Krieviju turpināt savus ekspansīvos plānus.
Hermanis: Kauns nav?
Tikmēr Jaunā Rīgas teātra režisors un aktīvs komentētājs Alvis Hermanis sociālajā tīklā Instagram paudis savu redzējumu par notiekošo. “Šorīt visur lasu, kā Latvijas vīrieši pinkšķ un vaimanā, ka ASV vairs laikam negribēšot aizstāvēt Eiropu. Vispirms tomēr būtu labi pašiem sākt beidzot kaut ko pa īstam darīt ar savu ārējo un arī iekšējo drošību. Un kāpēc arī aizstāvēt tādus, kuri paši netaisās sevi aizstāvēt? Kad pirms diviem gadiem aicināju kājnieku mīnām aplikt visu mūsu austrumu robežu, tie paši pinkšķētāji mani izsmēja. Eiropas Savienība (440 miljoni, savi kodolieroči) apvainojusies un uzmetusi lūpu, ka ASV (360 miljoni) varbūt negribēšot viņus aizstāvēt pret Krieviju (140 miljoni). Kauns nav?”
Ietekme uz transatlantiskajām attiecībām
Trampa paziņojums atkal izgaismojis plaisas starp ASV un Eiropu attiecībā uz attieksmi pret Krieviju. Kamēr Vašingtona var uzskatīt šo soli par pragmatisku diplomātisku pieeju, Eiropas valstu vadītāji baidās, ka tas var vājināt Rietumu vienotību un nostādīt Eiropu sarežģītākā drošības situācijā.
Turklāt Eiropas bažas pastiprina arī fakts, ka Trampa attiecības ar NATO ir bijušas svārstīgas. Viņa kritiskie izteikumi par alianses finansējumu un nepieciešamību Eiropai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību liek daudziem politikas ekspertiem uzdot jautājumu – vai ASV patiešām turpinās būt uzticams partneris Eiropas aizsardzības garantēšanā?
Lai gan Trampa paziņojums ir izraisījis pretrunīgas reakcijas, skaidrs ir viens – Eiropai šobrīd nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus par savu turpmāko nostāju attiecībā pret Krieviju un attiecībām ar ASV. Vai Eiropa paliks vienota, vai arī šis jautājums radīs jaunas plaisas starp tās dalībvalstīm – to rādīs tuvākie mēneši.
