VIDEO: speciālo skolu direktori apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā. "Finansējums nav pārskaitīts kopš 2007. gada!"
Speciālo skolu direktori norāda, ka saistībā ar valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret bērniem ar īpašām vajadzībām, viņi gatavi vērsties Satversmes tiesā. Finansējums speciālo skolu uzturēšanai nav pārskatīts kopš 2007. gada, un direktori knapi savelk galus kopā.
5. klases skolniece Marija Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā mācās pirmo gadu. Viņas ģimene dzīvo 35 kilometru attālumā no skolas, un Marijas mamma Zita pašlaik nestrādā, jo visa viņas ikdiena ir pakārtota meitas nogādāšanai skolā un sagaidīšanai pēc mācību stundām. "Šobrīd ir tikai meita un viņas izvadāšana uz šejieni, un tad ir vēl papildus nodarbības. Gribētos vēl vairāk papildu nodarbību bērniem, bet, nu, kā ir, tā ir," saka Zita.
Speciālā skola bērniem ar attīstības vai cita veida traucējumiem ir vieta, kur ne tikai iegūt izglītību un dažādas prasmes, bet arī droši pavadīt laiku līdz brīdim, kad vecākiem beidzas darbs. Mūsdienās arvien vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība bērniem augt ģimenē, nevis internātos, tomēr pagarinātās grupas un interešu izglītības nodarbības maksā naudu. Skolas ceļ trauksmi, ka finansējums šiem mērķiem nav ticis pārskaitīts gadiem ilgi.
"Liekās, ka mūsu bērni ar īpašām vajadzībām sabiedrībai nav vajadzīgi. Kāpēc viņi vienmēr tiek nobīdīti malā? Arī šiem bērniem ir jāiesaistās sabiedrībā!" pauž Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centra skolēna mamma Inese.
Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā valda uzskats, ka speciālā izglītība un bērni ar īpašām vajadzībām tiek atstāti novārtā. Pašlaik interešu izglītību un citus papildu pakalpojumus iespējams nodrošināt tikai pateicoties skolas direktora radošajiem risinājumiem, jo finansējuma tam ir par maz. "Tā ir vienkārši nenormāla problēma. Mēs esam atstāti bez finansējuma. Skolas direktors nenormālā spriedzē izvelk šo visu situāciju, bet mēs neesam brīnumdari. Mēs esam pateikuši – stop," norāda skolas dirketore Ināra Oļena.
Pastāv bažas par to, ka vairāk nekā 20 miljonus eiro valsts plāno ieguldīt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā, no kuriem gandrīz 12 miljoni ir pārdalīti no fondiem, kas sākotnēji bija paredzēti tieši interešu izglītībai, brīvā laika pavadīšanas un bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem. Šī nauda bija domāta sociālās atstumtības riskam pakļautiem skolēniem un bērniem ar speciālām vajadzībām. Izglītības ministrija skaidro, ka līdzekļi esot pārdalīti atbilstoši nozares aktualitātēm, lai ieguvumus saņemtu pēc iespējas lielāks skolēnu skaits.
Tikmēr speciālās skolas saskaras ar grūtībām nodrošināt pat pamata vajadzības. Aizvadītā gada nogalē skolu vadība nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam un tikās ar viņa padomniekiem, kur secināts, ka pastāv nevienlīdzīga attieksme pret bērniem ar speciālām vajadzībām. Ja situācija netiks risināta, skolu vadība plāno vērsties Satversmes tiesā.
"Man ir skolotājs, kas vada interešu pulciņu, bet man nav par ko nopirkt viņam materiālus. Man nav ne papīra, ne kancelejas piederumu. Līdzekļi papildu aktivitātēm kļūst arvien mazāki," skaidro Ināra Oļena. Kuldīgas pašvaldība atzīst, ka problēma skar ne tikai vienu skolu, bet vairākas, un atbalsta iespējas ir ierobežotas.
Ministrija aicina skolas pašas pārskatīt savas saimnieciskās iespējas un meklēt veidus, kā ietaupīt, taču šobrīd no valsts papildus līdzekļi nav plānoti. Taču tieši no šīs naudas ir atkarīgs, cik kvalitatīvus pakalpojumus turpmāk varēs saņemt bērni ar īpašām vajadzībām, tādi kā Marija.
