Eiropas Komisija piešķir 6,8 miljonus eiro Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora attīstībai

Starp atlasītajiem projektiem ir arī Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors, kas turpmākiem izpētes darbiem saņems dotāciju 6,8 miljonu eiro apmērā. Šis lēmums būtiski veicinās ūdeņraža infrastruktūras izveidi, savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju, un tādējādi veidojot pamatu Eiropas zaļās enerģijas nākotnei. Ņemot vērā, ka konkurence par infrastruktūras finansējumu Eiropas Savienībā (ES) ir ļoti liela, šis lēmums ir apliecinājums Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekta kvalitātei un nepieciešamībai, kā arī izceļ tā potenciālu veicināt ES enerģētisko pašpietiekamību un atbalstīt pāreju uz tīro enerģiju.

6,8 miljonu eiro dotācija palīdzēs īstenot Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora detalizētu projekta izpēti katrā no iesaistītajām valstīm.  Šie pētījumi koncentrēsies uz vairākiem būtiskiem aspektiem, tostarp projekta finanšu un ekonomisko analīzi, vides un drošības jautājumu izvērtēšanu, trases plānošanu un projekta veiksmīgai īstenošanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Šī izpēte ilgs līdz 2026.gada vidum.

“Esam gandarīti, ka Eiropas Savienība ir atbalstījusi Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projektu, kas apliecina tā stratēģisko nozīmību un ilgtermiņa potenciālu. Šis finansējums ļaus turpināt detalizētus izpētes darbus, palīdzot veidot efektīvu ūdeņraža infrastruktūru nākotnē. Mēs redzam, ka šis projekts var ne tikai sekmēt dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu, bet arī radīt jaunas ekonomiskās iespējas un veicināt investīciju piesaisti Latvijā,” norāda Uldis Bariss, “Conexus” valdes priekšsēdētājs. 

Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora iniciatīva ir kopīgs sešu Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatoru projekts: "Conexus Baltic Grid" (Latvija), "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Amber Grid" (Lietuva), "GAZ-SYSTEM" (Polija) un "ONTRAS" (Vācija). Projekta dalībnieki uzskata, ka šis lēmums stiprina Baltijas reģiona konkurētspēju ūdeņraža nozarē un apstiprina projekta partneru apņemšanos attīstīt gan nacionālo, gan starptautisko ūdeņraža infrastruktūru.

Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekta panākumi šī svarīgā finansējuma iegūšanā apliecina pārrobežu sadarbības pieaugošo nozīmi Eiropas pārejā uz tīru un ilgtspējīgu enerģijas nākotni. Līdz ar projekta detalizētu izpēti, tas kļūs par svarīgu Eiropas enerģētikas pārkārtojuma stūrakmeni, veicinot zaļo ekonomiku un atbalstot ES mērķi līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisijas.

Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridors ir iniciatīva, kas paredz integrēt atjaunojamo ūdeņradi sešās ES dalībvalstīs. Savienojot ražošanas centrus Ziemeļvalstīs un Baltijas reģionā ar galvenajiem pieprasījuma centriem, projekts būtiski veicinās enerģētikas sistēmu dekarbonizāciju, tostarp grūti atjaunojamajās rūpniecības nozarēs, un līdz 2050. gadam samazinās oglekļa emisijas par līdz pat 37 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā.

Par “Conexus”

“Conexus” pārvalda vienu no modernākajām gāzes krātuvēm Eiropā — Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir nozīmīgs stratēģiskais objekts visā reģionā. Tas nodrošina reģiona enerģētisko drošību un neatkarību. Sabiedrības struktūrā ietilpstošā modernā maģistrālā gāzes pārvades sistēma ir 1190 km gara, un tā tieši savieno Latvijas gāzes tirgu ar Lietuvu un Igauniju. Lai nodrošinātu efektīvas gāzes apgādes un piegādes iespējas tirgotājiem, “Conexus” veic maģistrālās pārvades sistēmas un krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē pārvades tīkla un krātuves stabilitāti, kā arī novērš radušos bojājumus.

Vienlaikus “Conexus” atbild par sistēmas un krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu, kā arī vienotu tarifu piemērošanu par Latvijas gāzes pārvades sistēmas un krātuves izmantošanu. "Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,4%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.