Pērn notvertie spiegi un šogad sagaidāmās Krievijas aktivitātes - ko atklāj Valsts drošības dienesta gada pārskats?
Šogad Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, secinājis Valsts drošības dienests (VDD). Februāra sākumā publicētajā pārskatā arī izklāstītas būtiskākās atziņas, notikumi, secinājumi par aizvadīto gadu un prognozes nākamo gadu.
Aizvadītajā gadā VDD identificēja 13 personas, kuras varēja radīt apdraudējumu aviācijas nozares drošībai, teikts pārskatā. Dienests pērn turpināja veikt aviācijas nozarē nodarbināto pārbaudes ar mērķi identificēt indivīdus, kuri rada izlūkošanas riskus.
Kopumā gada laikā dienests pārbaudīja 4193 aviācijas industrijas darbiniekus. Pārbaužu rezultātā VDD konstatēja 13 personas, kas var radīt apdraudējumus. Vairākums šo atklāto personu bija prokremliski noskaņotas un nelojālas Latvijas valstij, tostarp pauda atklātu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, atzīmē VDD.
Savukārt daļa no personām atbalstīja citas Latvijai naidīgas ideoloģijas. Dienests šo personu darba devējiem sniedza negatīvu atzinumu par darbinieku piemērotību darbam aviācijas nozarē, rosinot drošības apsvērumu dēļ atstādināt personas no darba pienākumu pildīšanas. Pagājušajā gadā VDD turpināja regulāri informēt kritiskās infrastruktūras objektu personālu par izlūkošanas riskiem, aizdomīgu darbību pazīmēm un par pareizu rīcību, šādas darbības pamanot.
Atklātas personas, kas Latvijā spiegoja Krievijas uzdevumā
Kopumā 2024. gadā VDD pārbaudīja arī 9170 kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekus un personas, kurām bija nepieciešamība piekļūt kritiskajai infrastruktūrai dažādu pakalpojumu sniegšanai. Pārbaužu rezultātā VDD par deviņām personām objektu vadībai sniedza negatīvus atzinumus, atzīstot tās par neatbilstošām darbam kritiskās infrastruktūras objektos.
Atklāti arī divi spiegošanas gadījumi un konkrētās personas pirmajā instancē jau notiesātas. No fotogrāfijas noprotams, ka viena no tām – medijos plaši aprakstītais taksists Sergejs Sidorovs, kurš strādāja par taksistu, ievāca informāciju par NBS Ādažu militāro bāzi un sadarbojās ar “Telegram” kanāla “Baltijas antifašisti” uzturētājiem.
Otrajā gadījumā aizturēts kāds Viktors V., kurš ir Krievijas pilsonis un kā atklājās, spiegoja GRU labā. VDD skaidro, ka šis Krievijas pilsonis izmantoja tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā, lai Krievijas specdienesta uzdevumā iegūtu informāciju par Starptautisko lidostu “Rīga”, Skultes lidlauku, Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljonu un notiekošo Mārupes pašvaldībā. Aizturētais un notiesātas bija atvaļināta PSRS armijas militārpersona. Spriežot pēc personas apraksta, arī šis gadījums iepriekš aprakstīts medijos.
Bažas par iedzīvotāju ceļošanu uz Krieviju, Baltkrieviju
Neraugoties uz Latvijas iestāžu regulāriem aicinājumiem iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju, pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu braucienu skaits uz agresorvalsti ir gandrīz dubultojies, secināts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.
Dienests uzsver, ka viens no Krievijas specdienestu prioritārajiem vervēšanas mērķiem joprojām ir personas ar piekļuvi aizsargājamai informācijai. VDD konstatējis, ka daļa Latvijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu arvien nepietiekami novērtē augstos riskus, ko rada kontakti ar ārvalstniekiem, sevišķi uzturoties Krievijā vai tās sabiedrotajās valstīs.
Kā ērtus vervēšanas mērķus paši sevi Krievijas specdienestiem pasniedza Latvijas valstspiederīgie, kuri apmeklēja Krieviju, vērtē VDD. Neraugoties uz VDD un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem uz Krieviju neceļot, katru mēnesi vidēji teju 2000 Latvijas iedzīvotāju devušies braucienos uz Krieviju. Salīdzinoši 2023. gadā ik mēnesi tika fiksēti vidēji 1000 Latvijas iedzīvotāju ceļošanas gadījumi uz Krieviju.
Šie Latvijas valstspiederīgie pakļāva sevi augstiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem, uzsver VDD. Ceļotāju uz Krieviju skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ar Krievijas izvērstā kara ieilgšanu, proti, Latvijas valstspiederīgie, kuriem agresorvalstī dzīvo radinieki, pieder īpašums vai jākārto formalitātes, vairs ilgāk nav varējuši vai nav vēlējušies braucienus uz Krieviju atlikt, secināts pārskatā. Turklāt daļā sabiedrības vērojams pieradums pie kara Ukrainā un modrības zudums attiecībā uz Krievijas radītajiem riskiem.
VDD pārskatā vērsis uzmanību, ka Krievijas specdienesti agresīvi izmanto iespēju vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, kur tie bauda plašu rīcības brīvību un var neraizēties par Rietumvalstu pretizlūkošanas dienestu potenciālu iejaukšanos.
Iedzīvotāju grupas, kuras Krievijas specdienesti ir īpaši ieinteresēti savervēt ir, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās nodarbinātie, personas, kuru nodarbošanās ļauj piekļūt informācijai par Latvijas armijas un NATO sabiedroto spēku operācijām, objektiem, personālu, loģistiku vai rīcības plāniem. Šī pati situācija attiecas arī uz ceļošanu uz Baltkrieviju.
Šogad varam sagaidīt daudzveidīgākus Krievijas mēģinājumus kaitēt
Šogad Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, secinājis Valsts drošības dienests (VDD). Patlaban nav šaubu, ka arī šogad Krievija turpinās mēģinājumus ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus Latvijā, tostarp izmantojot agresīvas metodes.
Kā liecina dienesta analīze, Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, paziņojumā presei par VDD pagājušā gada darbības pārskatu norādījis VDD priekšnieks Normunds Mežviets. Šogad Krievijas specdienesti turpinās aktīvu darbību pret Latviju, saglabājot līdzšinējo agresivitātes līmeni, secināts pārskatā.
Ņemot vērā Krievijas stratēģiskās intereses, agresorvalsts specdienesti izvērsīs gan izlūkošanas aktivitātes, gan dažāda veida kaitnieciskas darbības pret Latviju. Latvijas drošības izaicinājumu spektrā būtisku vietu ieņems Krievijas specdienestu inspirētu sabotāžu riski. Sabotāža kā hibrīdkara sastāvdaļa var tikt izmantota, lai destabilizētu valsts iekšējo drošību, grautu infrastruktūru un radītu nedrošības sajūtu sabiedrībā.
Šo risku pieaugums ir saistīts ar izmaiņām Kremļa redzējumā, interpretējot iebrukumu Ukrainā nevis kā lokālu karu, bet jau kā ģeopolitisku konfliktu ar NATO. Vienlaikus tradicionālas izlūkaktivitātes - Latvijas valstspiederīgo vervēšana ilgstošai, konspiratīvai ziņu iegūšanai - saglabāsies kā Krievijas izlūkdienestu darbības pamats. Arī turpmāk Krievijas specdienestus galvenokārt interesēs ziņas par militārās un civilās aizsardzības jomu, taču izlūkdienesti izmantos labvēlīgus apstākļus arī informācijas iegūšanai par Latvijas enerģētikas un tranzīta politiku, notikumiem ar propagandas potenciālu un Latvijas nostāju starptautisko attiecību jautājumos saistībā ar Kremli, prognozē VDD.
