"Šāds amats nevar tikt uzdāvināts!" politologs Rajevskis norāda uz koalīcijas kļūdām Latvijas Bankas prezidenta izvēles sāgā
Politologs Filips Rajevskis norāda, ka Latvijas Bankas (LB) prezidenta amats ir viens no TOP5 svarīgākajiem amatiem valstī, tādēļ viņam šķiet pilnīgi neizprotams koalīcijas lēmums šo jautājumu risināt "aiz slēgtām durvīm".
Līdz ar Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka amata pilnvaru beigām 2024. gada 21. decembrī, politiskajā arēnā ir izvērtusies jauna LB prezidenta amata kandidāta izraudzīšanās sāga. Pirmajā "piegājienā" Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja. Vēlāk amatam tika virzīta līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, tomēr viņa vien trīs dienas vēlāk pati savu kandidatūru atsauca. Nu, pēc Purgailes atkāpšanās, amatam atkal tiek virzīts Kazāks.
"Latvijas Bankas prezidenta amats ir viens no pieciem svarīgākajiem amatiem valstī, tādēļ prezidenta kandidāta izvēlei būtu jānotiek ar sabiedrības iesaisti," Jauns.lv uzsver politologs Rajevskis, norādot, ka šis process bijis "samocīts". Tāpat politologs uzskata, ka "LB prezidenta kandidāta izvēlei vajadzētu kļūt caurspīdīgākai.
"Ar katru brīdi LB prezidenta kandidāta izraudzīšanās tiek padarīta par aizvien slēgtāku procesu un koalīcija it kā norāda, ka viņiem būtu labāk zināms par sabiedrību, kam ir jākļūst par Latvijas Bankas prezidentu," norāda politologs.
"Uzticību bankai un finanšu sektoram nerada tas, ka LB prezidenta amatam politiķi cenšas ielikt no malas pagrābtu cilvēku un sacīt, ka šis būs īstais kandidāts un īstais eksperts, jo koalīcija viņu atbalsta. Tā nav pareiza rīcība, sevišķi tad, ja koalīcijai ir zems vēlētāju atbalsts," skaidro Rajevskis.
Kāda ir premjeres Evikas Siliņas atbildība?
Viņš norāda, ka šī lielā mērā bijusi arī Latvijas premjerministres Evikas Siliņas atbildība, un "Vienotībai" kā valdošajai partijai būtu vajadzējis kandidātu izvirzīt jau novembrī, nevis "vilkt šo procesu garumā un nogaidīt līdz pēdējam brīdim". "Šajās reizēs precīzi nospēlējusi opozīcija, kas ar saviem lēmumiem parādījusi koalīcijas nesaskaņas un valdošās partijas nespēju virzīt procesu," norāda Rajevskis.
Kamēr politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka "premjerei kā koalīcijas partijas līderei neesot pietiekami liela autoritāte koalīcijas partneru vidū", Rajevskis uzskata, ka šajā vietā nav jautājums par autoritāti. "Ar to šeit nav saistības necik. Jautājums drīzāk ir par to, cik prasmīgi tiek izmantota politiskā vara, ko iedevuši vēlētāji 25 mandātu Saeimā," norāda politologs.
"Es domāju, ka visa pamatā ir tas, ka koalīcijai ir tikai 52 mandāti parlamentā, kas ir par maz. Ja tai būtu vismaz 65, situācija izskatītos pavisam citādāk," skaidro Rajevskis. Tāpat viņš uzsver, ka partiju un ministru reitingi šobrīd ir "vēsturiski zemākie", kas nozīmē, ka daudziem iedzīvotājiem "ticība politiķiem ir zudusi". "Lai risinātu šādas leģimitātes problēmas, šīs problēmas klasiski risina, vairāk iesaistot lēmumu pieņemšanā sabiedrību," norada Rajevskis.
Purgaile izstājās no cīņas to nemaz nesākusi
Līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile kā LB prezidenta amata kandidāte noturējās vien nepilnas trīs dienas, līdz 27. janvārī savu kandidatūru atsauca. Rajevskis norāda, ka viņam šāds lēmums līdz galam nav saprotams, jo "Purgaile atsacījās no amata īsti vēl cīņu neiesākot un nepiedaloties nevienā debatē".
"Šāda rīcība liecina, ka viņa bija iztēlojusies, ka šis process būs citādāks. Visdrīzāk, ka viņai tika solīts, ka neskatoties ne uz ko ar atbalstu viņas kandidatūrai viss būs kārtībā, un viņa, bez liekām sāpēm, tiks ievēlēta. Tomēr tajā brīdī, kad bija jāpacīnās par balsīm un jāpierāda sava kvalifikācija publiskajās debatēs, viņa atkāpās, norādot, ka viņas kandidatūrai nav nepieciešamo balsu," norāda politologs uzsverot, ka šāds solis pierādīja, ka Purgaile amatam nav gatava.
"Arī iepriekšējā Reinim Bērziņam ne Mārtiņam Kazākam nebija pietiekama atbalsta, bet vizmaz viņi cīnījās - gāja uz debatēm, uz Saeimu, uzstājās televīzijā. Demokrātiskā valstī nevar būt situācija, ka šāds amats tiek uzdāvināts nevienam nezināmam kandidātam," stingri nosaka politologs.
Arī Valsts prezidents vēloties teikšanu Latvijas Bankas jautājumā
29. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja uz LB prezidenta amata kandidātu un citu valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas procesa strukturālajām problēmām, kuras, viņaprāt, nepieciešams pārskatīt. Rinkēvičs ierosināja mainīt esošo kārtību, piešķirot nominācijas tiesības nevis Saeimas deputātiem, bet kādam ārējam subjektam, kas profesionāli izvērtē kandidātus. Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas Bankas vadītāju varētu virzīt Valsts prezidents.
Jautāts, ko viņš domā par šādu prezidenta iesaisti jautājumu risināšanā, kas līdz galam neattiecas uz viņa amata pilnvarām, Rajevskis atbild, ka "Rinkēviča teiktais ir diskusijas vērts". "Es domāju, ka viņa rīcība ir pareiza, jo viņš mēģina kaut kādā veidā vitalizēt koalīcijas darbu. Tomēr viņam vēl ir palikuši instrumenti, kuri vēl nav lietoti, piemēram, ārkārtas kabineta sēžu sasaukšana un tā tālāk," norada politologs.
"Viņam vēl ir resursi, bet to jau nav daudz. Un tā arī ir prezidenta atbildība - ja valdība nestrādā, viņam, savu iespēju robežās ir jācenšas to kaut kā atdzīvināt," norada Rajevskis. Tāpat viņš uzsver, ka Valsts prezidents ne vienmēr būs tik rīcībspējīgs kā Rinkēvičs, tādēļ sistēmiskās izmaiņās nevajadzētu pilnībā paļauties uz cilvēcisko faktoru. Viņaprāt, šis esot sistēmas jautājums, kuram nepieciešamas publiskās debates.
