Kā tad tā? Latvijā ražotu pārtikas produktu cenas aizrobežas zemē krietni zemākas

"Lietuvas un Latvijas "Maxima" cenas - vai ir atšķirība? Skābētu kāpostu sula Lietuvā - 0,99 centi, Latvijā - 1,19 eiro, šokolādes "Selga" cepumi Lietuvā - 1,15; Latvijā - 1,29. Lietuvā kilograms "Laimas" sāļās karameles konfektes maksā 15,99, kamēr Latvijā - 16,99.  Skrīveru "Gotiņas" cena Lietuvā - 9,99 eiro par vienu kilogramu, bet Latvijā - 12,49 eiro." "Cido" apelsīnu nektārs Lietuvā maksā 2,45 eiro, bet Latvijā - 2,59 eiro.

Atsevišķiem produktiem gan cenas ir nedaudz zemākas vai tādas pašas kā Latvijā. Piemēram, šokolādes biezpiena sieriņš "Kārums" Lietuvā maksā 0,65 centus, bet Latvijā - 0,52 centus. Sarp lētākiem produktiem ir arī "Dobeles dzirnavnieks" auzu pārslu putra, kas Lietuvā maksā 1,59 eiro, bet Latvijā - 1,35 eiro. Tomātu mērce "Spilva" maksā 2,39 eiro, bet Latvijas "Maxima" veikalā - 2,39.

Jauns.lv sazinājās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem un lūdza komentēt video redzamo informāciju. Komentāru sniedza "Maxima Latvija" komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule: 

"Produktu cenas katrā valstī var atšķirties, jo tās ietekmē virkne ārēju faktoru, piemēram, izejvielu cenas, ražotāja cenu poltika, pieprasījuma svārstības, valstu specifiskās tirgus īpatnības, iepirktās produkcijas apjoms katrā produktu kategorijā, kā arī nodokļu politika un citi faktori.

Neatkarīgi no cenu svārstībām ārēju faktoru dēļ, mēs meklējam risinājumus, lai cenas būtu iespējami zemas, jo īpaši pirmās nepieciešamības precēm, kas veido sabalansētu ēdienkarti, proti, piena produkti, gaļa, maize, olas, u.c. produktu grupas. Vienlaikus zemai cenai rūpējamies arī par kvalitatīvu produkciju un plašu Latvijas ražotāju īpatsvaru, kas šobrīd sasniedzis 50+ % no kopējā svaigās pārtikas sortimenta."

Ja runā par pārtikas produktu cenu atšķirībām, vērts pieminēt vēl kādu interesantu lietu - jau 15 gadus Latvijā bezalkoholisko dzērienu cenas sistemātiski ir par 10-30% dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eurostat dati. Vairāk nekā pusi no bezalkoholisko dzērienu patēriņa Latvijā veido kafija, kas nozīmē, ka minētajai cenas starpībai jābūt labi saskatāmai kafijas cenās.

"Latvijas Avīze" lielāko mazumtirdzniecības tīklu "Rimi" un "Maxima" interneta veikalos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā salīdzinājusi nevis vienkārši "vidējo kafijas cenu par kilogramu" vai "lētākās kafijas cenu katrā valstī", bet gan katra zīmola cenas pieejamā klāstā.

"Rimi" interneta veikalos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vienlaikus pieejams 41 maltās kafijas zīmols. No tiem 35 gadījumos augstākā pilnā cena Baltijas valstu vidū ir tieši Latvijā; tikai divos gadījumos Latvijā fiksēta zemākā cena (Salīdzinājumam: Lietuvā zemākā cena fiksēta 17 reizes, Igaunijā - 25 reizes).

Tādējādi pilna maltās kafijas cena Latvijas "Rimi" ir vidēji par 17% augstāka nekā Lietuvā un par 22% augstāka nekā Igaunijā. Līdzīga aina vērojama arī salīdzinot faktiskās maltās kafijas cenas, proti, ņemot vērā atlaides un akcijas. Malto kafiju "Rimi" Latvijā var nopirkt vidēji par 16% dārgāk nekā Lietuvā un par 19% dārgāk nekā Igaunijā.

Attiecībā uz "Maxima" tīklam piederošā interneta veikala "Barbora" piedāvājumiem pirmais, kas tiek uzmests acīs, - maltās kafijas cena interneta veikalos "Barbora" un "Rimi" ir aizdomīgi līdzīga. Piemēram, visai populārais maltās kafijas zīmols "Paulig Classic" 500 g "Rimi" Latvija un "Barbora" Latvija maksā pilnīgi vienādi - 10,15 eiro.

Tirdzniecības tīkli monitorē viens otru un cenu noteikšanā ņem vērā konkrētā produkta cenu konkurenta veikalā. Arī Latvijas internetveikalā "Barbora" šis kafijas zīmols maksā visdārgāk: tā pilna cena Lietuvā ir par piektdaļu mazāka, Igaunijā - par trešdaļu, taču akciju periodā faktiski Igaunijā šo kafiju var nopirkt pat divreiz lētāk nekā Latvijā.

Tikmēr SIA "Latvijas Tirgotāju savienības", kas strādā ar zīmolu "LaTS", valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis pauda viedokli, ka Latvijā iedzīvotājiem ir jāmācās iepirkties izdevīgāk, lai mazāk izjustu pārtikas cenu kāpumu un neļautu tam radīt sāpīgu robu personiskajās finansēs.

Viņš arī norāda, ka nevar salīdzināt pārtikas cenas ar kaimiņvalstīm, jo tiek salīdzināti atšķirīgu ražotāju produkti un netiek ņemts vērā, ka, piemēram, Igaunijā pirktais produkts var būt iegādāts par akcijas cenām, kamēr Latvijā šim pašam produktam atlaides nav.

"Paļaujoties uz ļoti aktīvām lielo veikalu reklāmām, kas piedāvā lielas atlaides, pircēji dodas iepirkties pēc it kā lētākā produkta, nepadomājot, ka tajā pašā laikā citām precēm tajā pašā veikalā cenas var būt pat ievērojami augstākas nekā vidēji valstī. Kopējā pirkuma cena tādējādi ievērojami pieaug," min Okmanis.

Jau ziņots, ka valdība 14. janvārī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.

Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.