Reaģējot uz staltbriežu nodarītajiem postījumiem, LVM pieņem lēmumu samazināt medību tiesību nomas līgumu termiņu

Tāpat viņš pauda, ka samazināt medību tiesību nomas līgumu nolemts, jo uzņēmums līdzšinējos ilgtermiņa līgumos vairs nespēja kontrolēt, ka nosacījumi un uzdotie uzdevumi tiek pildīti, tāpēc bija nepieciešams pāriet uz īstermiņa sadarbību, lai samazinātu staltbriežu veiktos mežu postījumus.

Gūtmanis arī minēja, ka šobrīd LVM ir noslēguši vairāk nekā 900 medību tiesību normu līgumus un aptuveni 850 nomas līgumi noslēgti ar termiņu - 30 gadi. Pagājušā gada beigās aptuveni 57 līgumiem termiņš noslēdzās, tāpēc, balstoties uz situāciju un datiem, nolemts jaunos līgumus slēgt uz pieciem gadiem.

Viņš atzīmēja, ka staltbriežu populācijas samazinājuma rezultātā būs iespējams atgriezties pie ilgāka termiņa sadarbības modeļa. Tāpēc pie diskusijas par termiņu LVM piedāvā atgriezties pēc pieciem gadiem.

Savukārt Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks sacīja, ka no mednieku puses līguma piedāvātais variants nav pieņemams, jo mednieku saimniecības piecu gadu termiņā veidot nav iespējams, jo medību infrastruktūrā nepieciešami lieli ieguldījumi.

Viņš minēja, ka, piemēram, viena medību torņa izbūve izmaksā vismaz 500 eiro līdz 1500 eiro. Lai medību platību aprīkotu ir vajadzīgi daudz šādi torņi, lai kvalitatīvi varētu medīt, aizsargāt jaunaudzes un apsaimniekot staltbriežu populāciju. Šie ir lieli ieguldījumi, kurus nav izdevīgi veikt, uz īsu laika periodu, jo šie torņi nav pārvietojami, gadījumā, ja medības vairs nevarēs veikt.

Barviks arī minēja, ka mednieki Latvijā gadā tērē vairāk nekā 50 miljonus eiro, ko veido ceļa izdevumi, infrastruktūras uzturēšana un citas izmaksas. Jau ziņots, lai medību procesa īstenošana būtu pārskatāmāka un sekmētu meža apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu, no 2025.gada LVM medību nomas līgumus slēdz uz pieciem gadiem.

Uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka mežus apdzīvojot pārāk lielam medījamo dzīvnieku skaitam, tiek nodarīti lieli postījumi mežaudzēm, un viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt medījamo dzīvnieku postījumus, esot medības.

LVM medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks informē, ka jaunajos līgumos saglabātas pirmtiesības pagarināt līgumu uz nākamo termiņu, ja nomnieks būs izpildījis līgumā minētās saistības mežaudžu un infrastruktūras objektu aizsargāšanā no medījamo dzīvnieku postījumiem, kā arī ievērojis noteikumus dzīvnieku piebarošanas lauciņu, barotavu un medību infrastruktūras ierīkošanā un uzturēšanā.

Lielākos postījumus uzņēmuma jaunaudzēs nodara staltbriežu populācija - 2024.gadā jauni bojājumi virs 5% konstatēti 3300 jaunaudžu. Staltbriežu nodarītie postījumi rada būtiskus zaudējumus un samazina iespēju izaudzēt kvalitatīvu nākotnes mežu, jo jaunie kociņi, kurus bojājuši staltbrieži, izaugot visbiežāk kļūst par mazvērtīgu koksni, ko var izmantot galvenokārt tikai enerģētikā un papīrmalkas ražošanā.

Tāpat jaunaudžu aizsardzībā katru gadu tiek ieguldīti arvien lielāki finanšu līdzekļi - mežaudžu aizsardzības pasākumos pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem izmaksas ir pieaugušas līdz 5,74 miljoniem eiro gadā. Lai mazinātu iespējamos dzīvnieku postījumus, LVM ir noteikuši teritorijas ar augstu postījumu risku un tajās ir mainījuši mežu apsaimniekošanas praksi. Piemēram, atjaunojot mežu, uz vienu hektāru stāda vairāk stādus, retina jaunaudzes lielākā vecumā, ziemas periodā cirsmās atstāj zarus kā papildbarību, kā arī veic jaunaudžu aizsardzības darbus.

LVM apgrozījums 2023.gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220,838 miljoniem eiro. Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.