Kas mainās invaliditātes noteikšanas jomā Latvijā? Izmaiņas, kas jāzina
Ar 2025. gada 1. janvāri stājušies spēkā būtiski grozījumi Invaliditātes likumā, kas tostarp ievieš jaunu kārtību invaliditātes noteikšanas procesā.
Likuma grozījumu mērķis ir ne tikai paaugstināt procesu efektivitāti un caurskatāmību, bet arī mazināt administratīvo slogu. Šeit apskatītas galvenās izmaiņas, kas ietekmēs personas ar invaliditāti un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Komisijas) darbu.
Invaliditātes ekspertīzes uzsākšana tikai ar pilnu dokumentu komplektu
Turpmāk invaliditātes ekspertīzes process tiek uzsākts tikai tad, kad Komisijā saņemti visi normatīvajiem aktiem atbilstošie dokumenti. Lai uzsāktu invaliditātes ekspertīzes procesu, personai ir jāiesniedz šādi dokumenti:
- personas iesniegums ekspertīzes veikšanai (t.sk. pārstāvību apliecinošu dokumentu kopija, ja dokumentus iesniedz par citu personu);
- nosūtījums uz Komisiju no ģimenes vai ārstējošā ārsta (veidlapa Nr. 088/u).
Ja invaliditātes ekspertīzi nepieciešams veikt kāda speciāla cēloņa dēļ, piemēram, arodslimības gadījumā, Komisijā kopā ar iesniegumu un nosūtījumu jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina speciālos cēloņus. Minētajā piemērā tas būtu VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra izdots atzinums par arodslimību.
Svarīgi ir atcerēties, ka visiem dokumentiem jābūt noformētiem latviešu valodā.
Ja iesniegtie dokumenti nebūs pilnīgi, Komisija informēs personu par trūkumiem un noteiks termiņu to novēršanai. Tikai pēc trūkumu novēršanas dokumenti tiek reģistrēti invaliditātes ekspertīzes procesa uzsākšanai.
Ja invaliditātes ekspertīzes rezultātā personai nosaka invaliditāti, tā tiek noteikta ar datumu, kad Komisija ir saņēmusi visus iepriekš noteiktos dokumentus. Tas nozīmē, ka jebkura obligātā dokumenta savlaicīga neiesniegšana var ietekmēt laiku, ar kuru invaliditāte tiek noteikta.
Piemēram, Vilnis iesniegumu pirmreizējai invaliditātes ekspertīzei iesniedz 05.01.2025., taču bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Komisija sazinās ar Vilni un nosaka termiņu, līdz kuram Vilnim ir jāiesniedz trūkstošais dokuments – ģimenes ārsta nosūtījums. Trūkstošais dokuments tiek iesniegts 14.01.2025. Rezultātā, ja Vilnim tiks noteikta invaliditāte, tā tiks noteikta no 14.01.2025., nevis datuma, kad tika iesniegts iesniegums.
Jauni termiņi un kārtība atkārtotai invaliditātes noteikšanai
Grozījumi Invaliditātes likumā nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra persona invaliditātes noteikšanas procesam dokumentus Komisijā var iesniegt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. To paredz Invaliditātes likuma 8. panta sestā daļa. Pirms sešu mēnešu perioda personai ir tiesības vērsties Komisijā tikai gadījumā, ja veselības stāvoklis būtiski pasliktinājies un funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, ko apliecina medicīniskie dokumenti.
Grozījumi Invaliditātes likuma 8. pantā nosaka vairākus jaunus nosacījumus atkārtotas invaliditātes ekspertīzes procesā.
Personām jāņem vērā arī tas, ka šobrīd atkārtotas invaliditātes termiņa sākuma datums ir atkarīgs no dokumentu iesniegšanas laika invaliditātes ekspertīzei Komisijā. Atkārtotas invaliditātes termiņa pirmā diena ir atkarīga no tā, vai persona dokumentus iesniedz laikā, kad līdz esošās invaliditātes termiņa beigām ir mazāk par diviem mēnešiem vai vairāk par diviem mēnešiem.
Atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumos jāņem vērā – ja, uz visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienu Komisijā, iepriekš noteiktā invaliditāte personai ir spēkā vēl vismaz 4 (četrus) mēnešus, Komisijai ir tiesības ekspertīzi veikt un pieņemt lēmumu 3 (trīs) mēnešu laikā no dokumentu saņemšanas dienas Komisijā.
Komisija aicina Latvijas iedzīvotājus sekot līdzi izmaiņām invaliditātes noteikšanas jomā oficiālajā Komisijas tīmekļvietnē www.vdeavk.gov.lv. Ja rodas jautājumi par ieviestajām izmaiņām, aicinām sazināties, rakstot e-pastu: konsultacijas@vdeavk.gov.lv, e-pasta tēmā norādot “Par grozījumiem Invaliditātes likumā”.
