Skolu direktori turpmāk drīkstēs pārmeklēt skolēnu mantas: kā tas izpaudīsies?
Ar jaunu normu Izglītības likumā skolu direktoriem no 1. februāra drošības apsvērumu dēļ atļauts pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos.
Ja radīsies aizdomas, ka skolēns ienesis skolā, tās teritorijā vai izglītības iestādes rīkotajos pasākumos aizliegtas vai bīstamas vielas un priekšmetus, skolas darbiniekiem vai citiem skolēniem nekavējoties par to jāinformē direktors vai viņa pilnvarota persona.
Ja nepiekrīt, jāizsauc policija
Mantu pārbaudei jānotiek vēl vismaz viena skolas darbinieka klātbūtnē, nodrošinot skolēna privātumu. Ja atklāsies, ka skolēns ienesis ko bīstamu, piemēram, narkotikas vai nazi, jāinformē policija un nepilngadīgā skolēna vecāki. Nepieciešamības gadījumā – arī pašvaldības sociālais dienests un izglītības iestādes dibinātājs. Līdz ierodas likumsargi, direktoram vai pilnvarotai personai jānodrošina atrasto bīstamo vielu un priekšmetu izņemšana un uzglabāšana.
Ja aizdomās turētais skolēns nepiekrīt uzrādīt savas mantas, jāinformē policija un jānodrošina skolēnu uzraudzība līdz to ierašanās brīdim. Grozījumus likumā pērn ierosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, jautājums kārtējo reizi kļuva aktuāls pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.
Direktore pauž skepsi
LV portāls aptaujājis skolu vadītājus par jauno kārtību. Baldones vidusskolas direktore Indra Šmite saka: “Mūsu vidusskolas sociālā pedagoģe Ilona Bēmere uzskata, ka mantu pārbaude nesniegs būtisku un visaptverošu risinājumu. Skolēni ir ļoti gudri un attapīgi, ātri iemācīsies paslēpt, piemēram, cigaretes, veipojamās ierīces, apģērba iekškabatās vai apakšveļas zonā.” Tāpat “saltu” īpašo aromātu skolās varot saost, bet vai tas būšot pietiekams tiesiskais pamats somu pārbaudei?
Vienlaikus šajā skolā uzskata, ka ar grozījumiem likumā skolēniem un vecākiem pausta skaidra ziņa par pedagoga likumiskajām tiesībām pārbaudīt personīgās mantas. Tas daļu skolēnu var atturēt no šādu vielu lietošanas un ienešanas skolā.
Smēķus slēpj atkritumu spainī
Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta uzskata, ka šāds regulējums ir nepieciešams un vajadzētu ļaut mantas pārbaudīt arī citiem darbiniekiem, piemēram, sociālajam pedagogam vai vietniekam, paredzot arī vecāku atbildību.
Tie skolēni, kuriem konstatētas problēmas ar smēķēšanu, gan zina, ka personīgajās mantās zārka naglas nav droši turēt, un cenšas izdomāt asprātīgas slēptuves, piemēram, aiz griestu paneļiem vai klozetpoda ūdens tvertnē. Ir bijuši gadījumi, kad aizliegtās vielas slēptas tualetes atkritumu spainī zem atkritumu maisa. Daudz vienkāršāk bijis, kad skolā dežurēja pašvaldības policists.
Lidostās parasti pretī nestrīdas
Limbažu vidusskolas direktors Ziedonis Rubezis teic: “Šī norma ir atbalstāma, taču mērķi sasniegs tikai daļēji. Iegūstot tiesības pārbaudīt skolēna personīgās mantas, daļēji novērsīsim neatļautu vielu lietošanu un varēsim būt droši, ka netiek ienestas lietas, ar kurām var fiziski nodarīt pāri skolas biedriem vai pedagogiem. Konkrētās tiesības dos iespēju skolai acumirklīgi rīkoties. Tomēr ar normu netiks risināts jautājums par skolēnu ilgstošu emocionālu vardarbību pret skolotājiem un skolas biedriem.”
Tikmēr Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga atgādina: “Retorisks jautājums – kāpēc tiek veiktas personīgo mantu pārbaudes lidostās, lielos masu pasākumos u.c.? Tādā gadījumā neviens nediskutē par to, kāpēc tiek pārbaudītas mantas, jo nevēlas tikt apdraudēts kāda cita darbības rezultātā. Manuprāt, izglītības iestādēs šis jautājums jāskata līdzīgi.”
Helviga arī atbalsta iniciatīvu, ka jādod tiesības skolas direktoram ļoti sarežģītos gadījumos skolēnu uz noteiktu laiku atstādināt no mācību satura apguves klātienē skolā, ja personāls veicis visu iespējamo, lai izglītojamais neapdraudētu sevi vai citus, bet rezultātu nav.
Rīgas 93. vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa spriež, ka būtu jāparedz arī preventīvie pasākumi, piemēram, skolēniem, ieejot skolā, personīgās mantas jāuzrāda izlases veidā vai pēc nejaušības principa.
Vecākiem jauns pienākums
No 1. februāra vecākiem noteikts pienākums rakstiski informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācības. Šī informācija jāsniedz gan uzņemot bērnu izglītības iestādē, gan ja mainās veselības vai ģimenes apstākļi. Par informācijas nesniegšanu vecākiem var piemērot naudas sodu no 100 līdz 700 eiro.
Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums veikt attiecīgas atzīmes Valsts izglītības informācijas sistēmā un nodrošināt, lai pieejamā informācija par bērna veselību vai citiem svarīgiem apstākļiem tiktu nodota jaunajai izglītības iestādei, ja maina skolu.
No 31. maija pirmsskolas vecuma bērniem un 1.–6. klašu skolēniem būs aizliegts lietot mobilos tālruņus izglītības iestāžu telpās. Izņēmumi paredzēti gadījumos, kad viedierīces nepieciešamas mācību procesam.
Skolnieks nodur divus cilvēkus
Slovākijas ziemeļos 16. janvārī 18 gadus vecs skolnieks vidusskolā nodūra divus cilvēkus – 51 gadu veco direktora vietnieci un 18 gadu vecu meiteni. Vēl viena tikpat veca jauniete sadurta un ir kritiskā stāvoklī slimnīcā. Uzbrukums notika Spišska Stara Vesā, nelielā pilsētā ar aptuveni 2200 iedzīvotāju pie Polijas robežas. Slepkava aizbēga, bet drīz vien aizturēts.
Eiropā šādi uzbrukumi ir reti, tomēr laiku pa laikam notiek. Decembrī Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā 19 gadu vecs uzbrucējs nodūra septiņgadīgu pirmklasnieci un ievainoja skolotāju un piecus bērnus. 2023. gada maijā Serbijā ar šaujamieroci bruņots pusaudzis Belgradā nogalināja deviņus skolēnus un sargu.
Psihiski slima audzēkne sadur skolotāju
2022. gadā Liepājā psihiski slima 17 gadu veca audzēkne ar nazi uzbruka skolotājai viņas mākslas studijā.
Meitenes dokumentos ģimenes ārsts bija ierakstījis hroniska saslimšana, taču nebija zināms, ka tās ir mentālas problēmas. Skolotājai, kaut savainotai, ar caurdurtām plaušām, izdevās izskriet uz ielas un sasaukt palīdzību. Uzbrucēja aizbēga, vēlāk viņai piemēroja piespiedu ārstēšanu.
Uzbrukumam nebija nekāda saprotama izskaidrojuma, atklājās, ka jaunietei ir šizotipiski traucējumi, ko skolā nezināja, vairākas dienas nebija dzērusi zāles. Skolotāja izveseļojās, bet darbu skolā pameta.
Šī ir vēl viena problēma – 2012. gadā toreizējā ministra Roberta Ķīļa laikā tapa noteikumi par iekļaujošo izglītību, nolemjot likvidēt speciālās skolas un speciālās klases. Rezultātā kopā ar visiem mācās arī bērni ar nopietnām agresijas izpausmēm, bieži vien bez asistentiem.
Ilze Dzene, platformas Dzene.com autore, skolotāja, četru bērnu māte, “Kurzemes Vārdam” stāstījusi, ka “skolēns ar diagnozi”, ejot uz pusdienām, viņas bērnu nogrūda lejā pa betona kāpnēm. Laimīgā kārtā nenotika lielāka nelaime.
27 klases vecāki uzrakstījuši iesniegumu skolai, bet skolas psihologs atbildējis: “Mēs šo bērnu iekļausim klasē, lai ko tas maksātu. Pārējiem bērniem ir jāredz šie īpašie bērni, ir jāredz autiskā spektra traucējumi, uzmanības un hiperaktivitātes sindroms, jo dzīve nav rožaina.”
