FOTO: izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” atklāšana

Izstādes uzmanības centrā ir trīs Baltijas valstu mākslinieču – Malles Leisas (Malle Leis, 1940–2017), Maijas Tabakas (1939) un Marijas Terēzes Rožanskaites (Marija Teresė Rožanskaitė, 1933–2007) – darbi, kas tapuši padomju režīma vēlīnajā periodā, 70. un 80. gados. Visas trīs mākslinieces izaicināja sava laika mākslas diskursus, izmantojot netradicionālu pieeju pašreprezentācijai, telpradei un pārdomas par to, kā būt māksliniekiem.

Izstādes nosaukums “Ārpus rāmjiem” ir atsauce uz robežām, kuras visas trīs mākslinieces atļāvušās šķērsot savā mākslā, taču vienlaikus arī uz to jauno interpretatīvo apvārsni, ko viņu darbi paver cits citam. Turklāt visas trīs mākslinieces radījušas ievērojamu skaitu darbu, kuru centrālais tēls, sieviete, ir iznākusi ārpus gleznas rāmjiem vai pagriezusi muguru skatītājam, veidojot vizuālas aiziešanas vai jaunu teritoriju apgūšanas metaforas. Citos darbos mākslinieces izmantojušas vairākus rāmjus uzreiz, apspēlējot nobīdi, ko šāds paņēmiens rada priekšstatos par noturīgu un viendabīgu realitāti.

Padomju okupētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas ainas kontekstā Leisa, Tabaka un Rožanskaite bija neparastas mākslinieces. Izglītība, ko viņas 50. un 60. gados ieguva Tallinas, Rīgas un Viļņas mākslas augstskolās, bija visai līdzīga ideoloģisko un estētisko principu ziņā, taču jau drīz vien visas trīs mākslinieces gāja tālāk – ne tik daudz tiešā veidā nostājoties pret tālaika aktuālajiem mākslas diskursiem, bet drīzāk atrodot to ietvaros ceļus, kas pārkārto un izpludina konkrētību šķietami nepārprotamiem motīviem un žestiem.