Cik lielu naudas summu mēnesī latvieši tērē pārtikai? Vienkāršs jautājums, kas izraisa daudz emociju
Summa, kas jātērē pārtikai, ir atkarīga no daudziem faktoriem, ieskaitot ienākumus, ēšanas paradumus un konkrētas vajadzības. Jauns.lv vaicāja vairākiem cilvēkiem - cik daudz naudas mēnesī viņi atvēl vēdera priekiem.
Jauns.lv lūdza viedokli par pārtikai atvēlētās summas lielumu liepājniekam Edgaram Priedniekam. Vīrietis atklāj, ka nedēļā pārtikai tērē aptuveni 70 eiro, taču "daudz ko maina tas, ka darbavieta apmaksā pusdienas". Kopumā mēnesī bez 200 eiro pārtikai nekādi neiztikt, un arī ar nosacījumu, ka ļoti cītīgi tiek sekots līdzi produktu cenām, izvēloties iespējami lētākās vienības.
Divu bērnu māmiņa Monta Gaile par ēdienu četru cilvēku ģimenei mēnesī tērē 700 līdz 900 eiro.
"Esam četru cilvēku ģimene. Divi pieaugušie un divi bērni. Aptuvenie izdevumi par pārtiku mēnesī ir 700 līdz 900 eiro. Ja ir saspringtākas dienas un neatliek laika gatavošanai, tad nākas pirkt gatavo ēdienu, kas izdevumus manāmi palielina. Vai, ja esam spiesti ēst ārpus mājas, tad pēc šādām "dārgajām" dienām cenšamies ietaupīt un plānoju ēdienus, kas neprasa lielus izdevumus (vistas zupa, biešu zupa, cepti kartupeļi ar olu, kartupeļu pankūkas, pelmeņus utml.).
Pārtikas cenas ir ļoti augstas tieši lielajos veikalos.
Daudzas lietas plānojam un pērkam "Depo" un uzreiz tā vairāk, piemēram, makaronus, auzu pārslas, piena produktus, tomātu mērci. Piemēram, tomātu mērce "Depo" maksā 1.35 eiro, bet "Maximā" 2.45 eiro.
Tas liek domāt, ka lielo veikalu uzcenojums ir nesamērīgs un pārtikas cenas mākslīgi uzpūstas," uzskata Monta.
Rīdzniece Kristīne, kura dzīvo viena un pārtikai mēnesī tērē aptuveni 300 eiro uzskata, ka iztikt ar mazāku summu vienkārši nav iespējams. "Tad jāietur nopietna diēta," smejas sieviete, piebilstot, ka ārpus mājas jeb kafejnīcās neēd.
Bet tā saucamās "akciju cenas" pārtikas veikalos, viņasprāt, patiesībā ir vienkārši "parastas cenas bez uzcenojuma". "Mani bieži pārņem dažādas emocijas, iepērkoties, piemēram, tajā pašā "Rimi", visbiežāk dusmas un vilšanās".
"Uzskatu, ka daudzās vietās vienkārši ņirgājas par cilvēkiem, pārdodot pienu, humusu, maizi, zaļos salātus ar šodienas datumu, vai sapelējušus kartupeļus, vai vīnogas, ap kurām lidinās mušiņas par zemāku cenu.
Tādus produktus pārdot ar 25 procentu atlaidi ir vienkārši ņirgāšanās, un cilvēka necienīgi. Un es pat nerunāju tikai par "Rimi"." To esmu novērojusi arī "Maximā" un "Lidlā"," apgalvo Kristīne.
Tikmēr SIA "Latvijas Tirgotāju savienības", kas strādā ar zīmolu "LaTS", valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis pauda viedokli, ka Latvijā iedzīvotājiem ir jāmācās iepirkties izdevīgāk, lai mazāk izjustu pārtikas cenu kāpumu un neļautu tam radīt sāpīgu robu personiskajās finansēs.
Viņš arī norādīja, ka nevar salīdzināt pārtikas cenas ar kaimiņvalstīm, jo tiek salīdzināti atšķirīgu ražotāju produkti un netiek ņemts vērā, ka, piemēram, Igaunijā pirktais produkts var būt iegādāts par akcijas cenām, kamēr Latvijā šim pašam produktam atlaides nav.
"Paļaujoties uz ļoti aktīvām lielo veikalu reklāmām, kas piedāvā lielas atlaides, pircēji dodas iepirkties pēc it kā lētākā produkta, nepadomājot, ka tajā pašā laikā citām precēm tajā pašā veikalā cenas var būt pat ievērojami augstākas nekā vidēji valstī. Kopējā pirkuma cena tādējādi ievērojami pieaug," min Okmanis.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14.janvārī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.
Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.
