Humanitārais darbinieks sniedz unikālu ieskatu karadarbībā Ukrainā. "Tūkstošiem ukraiņu bēgļu Eiropā tika nolaupīti!"
Kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma, franču psihologs un analītiķis Patriks Fors Ukrainā kopumā pavadījis 12 mēnešus, tai skaitā četrus - frontes karstajā zonā: Zaporižjā, Harkivā, Kramatorskā un Hersonā. Šajā laikā viņš sniedza vietējiem iedzīvotājiem humanitāro palīdzību, līdzdibināja labdarības organizāciju “Morkod”, uz savas ādas piedzīvoja kara nežēlību, kā arī bija iekļauts vairākās izmeklēšanas komandās, tai skaitā strādāja pie Ukrainas bērnu nolaupīšanas gadījumiem.
Kad Krievija 2022. gada 24. februārī iebruka Ukrainā, valsts saskārās ar humanitāru krīzi. Lai to risinātu, Ukraina piesaistīja profesionāļus no dažādām pasaules valstīm, kas palīdzētu kara skarto reģionu iedzīvotājiem piegādāt pārtiku un ūdeni, kā arī palīdzētu slimnīcas nodrošināt ar vitāli nepieciešamajām medicīnas precēm.
Viens no šādiem profesionāļiem ir Patriks Fors - franču humanitārais darbinieks, psihologs un analītiķis, kas pasniedz lekcijas Ženēvas Universitātes humanitārās palīdzības departamentā un specializējas humanitārās palīdzības sniegšanā un dezinformācijas metodoloģijā, galvenokārt konflikta un kara skartajās zonās.
“Pirmo reizi Ukrainā ierados 2022. gada 3. martā. Tajā laikā Krievijas armija uzbruka Mariupolei un citām lielajām Ukrainas pilsētām, kā arī bija pietuvojusies Kijivai, veicot triecienus pa Antonova lidostu. Šajā laikā neviena vieta nebija īsti droša - briesmas draudēja visur un nebija skaidrs, kā situācija attīstīsies,” Jauns.lv atklāj Fors.
Kamēr vairāk nekā četri miljoni cilvēku no kara plosītās Ukrainas bēga, Patriks devās pretējā virzienā. Jautāts, vai tajā brīdī viņš neizjuta bailes, psihologs atbild noraidoši. “Bailes tu izjūti pirms došanās uz konflikta skarto teritoriju - mirklī, kad šķērso robežu, tās pazūd. Tu kļūsti kā Šveices armijas nazis, jo esi aktīvs un jūties noderīgs,” norāda vīrietis.
Daudzi ukraiņi gāja bojā savās mašīnās, cenšoties šķērsot robežu
Kara pirmajā mēnesī Ukrainā valdīja haoss. Savas dzīvesvietas pameta vairāk nekā 7,1 miljons iedzīvotāju, bet bēgļu gaitās devās vairāk nekā 4,1 miljons cilvēku, radot milzīgu pārslodzi uz valsts ārējām robežām. Kad Ukrainā ieradās Patriks Fors, uz Ukrainas-Polijas robežas bija novērojama 26 kilometru gara automašīnu rinda.
“Diennaktī robeža pavirzījās uz priekšu par aptuveni sešiem kilometriem. Šajā laikā Ukrainā atradās liels skaits Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieku, kuriem šis bija viegls veids, kā iekļūt Eiropā, tādēļ Ukrainas un Polijas robežkontroles pārstāvju absolūtā prioritāte bija kontrolēt šo ceļu un veikt nepieciešamās pārbaudes. Tomēr līdz ar to daudziem cilvēkiem nācās mašīnā gaidīt vismaz četras dienas, lai Ukrainas robežu šķērsotu," norāda Fors.
“Turklāt ukraiņi pameta savas dzīvesvietas steigā, bēgot no nāves draudiem, un viņi nebija gatavi tam, cik grūts būs viņu turpmākais ceļš. Ukrainas teritorija ir plaša - no austrumiem uz rietumiem tā stiepjas vairāk nekā 1300 kilometru garumā, un daudzi no bēgļiem nāca no valsts austrumiem un tādiem reģioniem kā Donbasa, kas bija pakļauta gan Krievijas īstenotiem gaisa triecieniem, gan sauszemes ofensīvai.”
“Vairums no bēgļiem bija mātes ar bērniem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki - vīrieši, kas bija kaujspējīga vecumā pamest Ukrainu nedrīkstēja. Daži no bēgļiem, pirms izbraukšanas no valsts, paspēja noīrēt viesnīcas Ukrainas rietumos, tomēr vairumam nācās naktis pavadīt savās automašīnās, gaidot savu kārtu rindā."
"Bija ziema un bēgļi bija pakļauti aukstumam. Ziemas dažos Ukrainas apgabalos ļoti līdzinās aukstajām ziemām Latvijā. Tāpat pirmajās kara dienās mēs nespējām visus nodrošināt arī ar nepieciešamajiem ūdens un pārtikas krājumiem, un šo apstākļu rezultātā daudzi bēgļi savās automašīnās, diemžēl, gāja bojā,” norāda Fors. "Tāpat pārpildītas bija vilciena stacijas, kur cilvēki glābās, lai pasargātu sevi no uzlidojumiem. Daudzi naktis pavadīja guļot uz aukstajām grīdām. Tā bija humāna katastrofa.”
“Vairāki cilvēki, kas uzdevās par bēgļu izmitinātājiem bija organizētās noziedzības pārstāvji!”
“Kara pirmajās dienās Eiropas varasiestādes nespēja pietiekoši ātri mobilizēt savu darbību un šo nesakārtotību izmantoja organizētās noziedzības grupējumi,” atklāj Fors. “Kā jau minēju, vairums bēgļu bija veci cilvēku un sievietes ar bērniem, kas bija pametušas savu kara plosīto dzimteni un tuviniekus. Pēc robežu šķērsošanas daudzi jutās izsmelti un noguruši, līdz ar to, arī kļuva par vieglu mērķi noziedzniekiem”.
“Kad Ukrainas bēgļi šķērsoja savas valsts robežu, viņus kaimiņvalstīs gaidīja neskaitāmi autobusi, lai nogādātu bēgļus dažādās Eiropas pilsētās. Piemēram, katram ukrainim, kas ieradās vienā no lielākajām Polijas stacijām, “Medica”, tika piešķirts identifikācijas numurs, bet pēc tam viņi tika iesēdināti autobusos, lai dotos sev nezināmā virzienā”.
“No “Medica” stacijas autobusi tika novirzīti uz mazām vai vidēji lielām Polijas pilsētām, kur bēgļus sagaidīja ģimenes, kas bija piekritušas pie sevis izmitināt no kara bēgošos. Tomēr bēgļu skaits bija tik liels un situācija attīstījās tik strauji, ka sākotnēji cilvēki, kuri pauda gatavību pie sevis uzņemt ukraiņus, netika pietiekoši stingi izkontrolēti. No viņiem tika prasīti tikai identifikācijas dati un kā vēlāk noskaidrojām, daļa no šiem “labdariem” patiesībā bija organizētās noziedzības pārstāvji, kuru rokās ukraiņu bēgļi pazuda bez vēsts.”
“Berlīnes vilciena stacijā situācija bija vēl kritiskāka - tur cilvēkiem, kas bija gatavi pie sevis uzņemt bēgļus pat nevajadzēja amatpersonām uzrādīt identifikācijas dokumentus. Viņi vienkārši stāvēja pie stacijas ar rokā paceltiem plakātiem, uz kuriem bija norādīts cipars ar cilvēku skaitu, ko viņi gatavi uzņemt pie sevis. Respektīvi, Ukraiņu māte ar diviem bērniem, ieraugot paceltu plakātu ar ciparu trīs uzrunāja šo cilvēku un devās viņam līdzi.”
“Aplēses liecina, ka noziedzīgo grupējumu rokās kara pirmajos mēnešos nonāca 0,5 līdz 1,5 procenti Ukrainas bēgļu. Rupji rēķinot tie ir vairāki tūkstoši cilvēku,” norāda Fors. "Varasiestādēm bija pamats uzskatīt, ka šie bēgļi tika pārdoti prostitūcijai - gan sieviešu, gan bērnu. Tāpat netika izslēgta orgānu tirdzniecības iespējamība.”
"Mēs par šo problēmu informējām medijus un iedzīvotājus divu iemeslu dēļ - pirmkārt, lai bēgļi paši ievērotu lielāku piesardzību un, otrkārt, lai piesaistītu varasiestāžu uzmanību šim jautājumam. Par laimi, atbildīgās iestādes situāciju risināja ātri, nodrošinot, ka nekas tāds vairs nekad neatkārtosies.”
Šīs organizācijas Francijā ir labi pazīstamas
“Tomēr jāpiebilst, ka šādas organizācijas ir ārkārtīgi labi apmācītas [šādām lietām] un rezultatīvas. Tās paredzēja, ka sāksies karš un mobilizēja savu darbību laicīgi,” norāda Fors, piebilstot, ka šādas organizācijas darbojas arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tomēr nedaudz citādākā veidā.
“Viņi iekasē naudu no maksātspējīgiem Tuvo Austrumu vai Āfrikas bēgļiem, kas par iespēju nokļūt Eiropā gatavi atdot visu. Un tad mēs viņus [bēgļus] atrodam Francijas ziemeļos pilnīgi apmaldījušos, un nereti - ļaunprātīgi izmantotus. Tipiskas zonas, kur viņus atrodam un no kurām bēgļi cenšas nokļūt Anglijā ir Kalē vai Denkerkas pilsēta. Sarkanajam Krustam pat ir izveidota atsevišķa nodaļa “DMSE”, kas specializējās palīdzības sniegšanā bēgļiem Francijas ziemeļos.
Runājot par Ukrainu, Patriks piebilst, ka augsti novērtē sadarbību ar profesionāļiem, ko Ukrainā satika. “Pirmo dienu laikā satiku brīnišķīgus cilvēkus, piemēram speciālistu no Anglijas, kuru iepriekš esmu saticis Francijas bēgļu nometnēs un profesionālu amerikāņu komandu, kas specializējas bērnu tiesību aizsardzībā,” norāda Fors. “
“Šie cilvēki tiešām bija varonīgi, jo devās karā, nezinot, kā notikumi valstī attīstīsies. Tajās dienās valdīja haoss,” norāda humanitārais darbinieks. “Vēlāk jau ilglaicīgāk sadarbojos ar īstiem profesionāļiem no Ukrainas, Vācijas, Francijas un citām valstīm.”
Kopš kara sākuma Krievija Ukrainas neokupētajā teritorijā nolaupījusi vairāk nekā 17 tūkstošus ukraiņu bērnu. Izmeklēšanas komandā bija iesaistīts arī Fors, kurš Jauns.lv sniedz detalizētāku ieskatu notikušajā. Par to vairāk lasi stāsta nākamajā sērijā.
