Viedoklis: jaungada uzrunas zaudē savu jēgu

Kā jau katra gada izskaņā, mūs ar televīzijas starpniecību uzrunāja premjerministre un prezidents. Premjere pirmajos kadros ekrānā parādījās ar sunīti rokās. Kādēļ tam sunītim tur bija jābūt? Kāda bija viņa loma? Kārtējā komunikācijas kļūda? Toties viņas runas laikā nebija redzami nekādi valsts atribūti, piemēram, Latvijas karogs vai premjerministra standarts. Vēl sliktāk bija tas, ka viņas runā nebija nekāda būtiska vēstījuma. Vien apmēram tas: es esmu premjere, valsti vadīt ir grūti, viss ir ļoti sarežģīti, arī Ukrainā ir smagi, taču ukraiņu spīkers esot teicis, ka mēs esam maza, bet varonīga nācija... Ja nav vēstījuma, tad varbūt nevajag līst ekrānā? Brīdī, kad cilvēki sēž pie savām rosola bļodām, ir jābūt ļoti svarīgam vēstījumam, lai liktu viņiem no tām atrauties.

Prezidenta Rinkēviča runa bija pilnīgi atšķirīga. Viņš aicināja ikvienu iesaistīties un katram kaut ko darīt lietas labā. Un tur viņam ir pilnīga taisnība. Domāju, ka daudzi cilvēki, kuri strādā "Air Baltic', ir sašutuši par to, kas notiek "Rail Baltic". Bet tie, kuri strādā "Rail Baltic" - par "Air Baltic" notiekošo. Vārdu sakot, visi esam sašutuši par to, kas notiek kaut kur citur, taču neesam gatavi cīnīties par uzlabojumiem paši savā darba vietā. Jo cīnoties savā darba vietā, tu no priekšnieka vari dabūt pa muti. Prezidents pieminēja, ka vajag lēkt uz ecēšām, un tas, manuprāt, šajā gadījumā nozīmē izrādīt pilsonisko drosmi. Es teiktu, ka Gunārs Astra savulaik "lēca uz ecēšām", proti, darīja to, ko uzskatīja par vajadzīgu.

Man šķiet, ka valsts vadītāju jaungada uzrunu forma ir zaudējusi savu jēgu un bez tām mierīgi varētu iztikt. Es sēžu pie galda ar rosola bļodu, cūkas šņukuru un šampanieša glāzi, bet īsi pirms pusnakts pie mana galda piesēžas Siliņa ar Rinkēviču. Draugi mīļie, es taču jūs te neesmu aicinājis! Arī tās runas jau neviens tā īsti neskatās. Viens saka: "Pagriez skaļāk!" Otrs: "Slēdz ārā, es to vispār negribu redzēt!" Trešais vispār runā par kaut ko savu. Tādēļ tās runas tajā brīdī aiziet nekurienē. Uzrunām kā tādām būtu jābūt, taču tās varētu rādīt, piemēram, "Panorāmas"laikā. Kādēļ gan Vecgada vakara "Panorāma" lai nesāktos ar Rinkēviča vai Siliņas runu? Manuprāt, vajadzētu iztikt ar vienas amatpersonas runu, jo agrāk bija sadalījums: prezidents runāja Ziemassvētkos, bet premjers Jaunajā gadā. Bet tad nez kādēļ abi sāka runāt vienā vakarā - un tas jau ir daudz par daudz.