Latgalē un Vidzemē akūts ģimenes ārstu trūkums: nepieciešami 4,8 miljoni eiro atbalstam
Veselības ministrija (VM) izskata iespējas nodrošināt finansējumu atalgojuma piemaksām ģimenes ārstiem reģionos, lai veicinātu viņu piesaisti un noturēšanu darbā, atbildot uz Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas rekomendācijām par neatliekamās medicīniskās palīdzības un primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu lauku reģionos.
Sabiedrības veselības apakškomisija rosināja ministriju pārskatīt finansējuma apmēru primārajai veselības aprūpei un rast atbalstu programmai 4,85 miljonu eiro apmērā, kas paredz motivēt ģimenes ārstus strādāt lauku apvidos un veicināt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu. Kā uzsver vēstules autori, īpaši būtiski problēma novērojama Latgalē.
VM skaidro, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, kādēļ ministrija pilnveidotas lauku piemaksas ieviešanu ģimenes ārstu piesaistei un noturēšanai darbam lauku reģionos, ir nepieciešamība atvieglot slogu ārstniecības iestādēm, uz kurām, piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā, tiks novirzīti pacienti sarežģītos un dzīvību apraudošās situācijās.
Jānodrošina ģimenes ārstu prakšu darbība ārpus Rīgas teritorijās, kuras varētu pieņemt pacientus akūtos, ar hronisko slimības saīsinājumiem vai sarežģītākos gadījumos, kad netiek apdraudēta pacienta dzīvība, pauž ministrijā.
VM akcentē, ka katastrofu gadījumos tieši ģimenes ārstu prakses būtu primārais punkts, kur pacients vērsīsies.
Jau vēstīts, ka šis atbalsta mehānisms ģimenes ārstu praksēm lauku teritorijā paredzētu piemaksu par prakses pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu, par attālumu līdz universitātes slimnīcām, sākot ar 100 km no Rīgas, kā arī prakses aktivitāti.
Plānots, ka šī maksājuma ieviešana veicinās ģimenes ārstu piesaisti reģionos un vienlaicīgi arī ārstu nomaiņu. Šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties.
Vērtējot primārās veselības aprūpes stāvokli reģionos, secināts, ka 72% gadījumu var novērot negatīvu dinamiku ģimenes ārstu prakses pārņemšanā, liecina VM novembrī apkopotā informācija par primāro veselības aprūpi reģionos.
Ministrijā noskaidrots, ka 30,2% jeb 366 no ģimenes ārstu reģionos ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu ar Nacionālo veselības dienestu.
Tāpat VM norāda, ka pacientu nokļūšana pie ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem, kā arī ierašanās uz izmeklējumiem reģionos ir sarežģīta. Vienlaikus arī sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība reģionos, ministrijas vērtējumā, ir nevienlīdzīga.
Laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam noslēgti līgumi par 89 jaunām ģimenes ārstu praksēm reģionos, savukārt pārtraukto līgumu skaits šajā laika posmā ir lielāks un sasniedz 128.
Pēc šī gada maijā apkopotās VM informācijas, vismazākais ģimenes ārstu skaits ir Latgales reģionā, kur strādā 142 ģimenes ārsti. Nedaudz vairāk - 152 - ģimenes ārsti strādā Vidzemes reģionā. Kurzemes reģionā strādājošo ģimenes ārstu skaits ir 177, savukārt Zemgales reģionā - 183.
Ministrijā aprēķināts, ka papildu nepieciešamais finansējums lauku piemaksu izmaksāšanai ģimenes ārstiem ir 4 844 100 eiro.
Šogad vidējais piemaksas apjoms mēnesī ir 478 eiro, šo summu nākamgad cer palielināt līdz 895 eiro. Šī gada dati liecina, ka lauku piemaksu saņem 478 jeb 39,4% ģimenes ārstu prakses reģionos. Nākamgad šo skaitu plānots palielināt līdz 681 jeb 55,7%.
Nākotnē plānots izstrādāt ģimenes ārstu prakšu un ģimenes medicīnā strādājošā resursa kartējumu, kā arī turpināt sniegt ES fondu atbalstu cilvēkresursu piesaistei un ilgtspējai, kā arī uzlabot informācijas pieejamību par Eiropas Sociālā fonda Plus finansiālā atbalsta iespējām, piesaistot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.
VM iepriekš ziņojusi, ka apņēmusies līdz gada beigām izstrādāt kritērijus lauku piemaksas noteikšanai ģimenes ārstu praksēm. Vērā tikšot ņemti tādi kritēriji kā iedzīvotāju blīvums, sasniegtā aptvere iedzīvotājiem sākot no 12 gadu vecuma, kā arī attālums no Rīgas.
