Vai valdošās partijas spēs kopīgi pieņemt lēmumus? Izskan runas par iespējamu koalīcijas nestabilitāti
Gada nogale, kad jāpieņem nākamā gada budžets, valdībai ir sevišķi izaicinošs laiks, un kuluāros izskanējušas runas par vienotības trūkumu valdības veidojošo partiju vidū. Partijas pārstāvji gan šādas runas noliedz.
"To, ka koalīcija ir stabila, pierāda arī mūsu kopīgi pieņemtie lēmumi. Domāju, ka arī budžeta pieņemšana ar Saeimas balsu vairākumu to apliecinās, jo šī koalīcija, atšķirībā no, iespējams, citām koalīcijām, spēj rast izpratni dažādos jautājumos," klāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra, ka neredz nekādu pamatu diskusijām par to, ka valdībā būtu "kāda nestabilitāte". "Ja jau esam vienojušies par to, ka virzām budžetu, visi atbalstām to, tas nozīmē arī to, ka valdība ir stabila," teica Krauze. Vienlaikus politiķis atzina, ka reizēm ir atsevišķi jautājumi, piemēram, par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīšanu, kur Saeimā deputātiem viedokļi atšķiras.
"Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs akcentēja, ka viņam neesot nekādu šaubu par koalīcijas stabilitāti. "Mēs esam noskaņoti uz darbu, pieņemsim budžetu, strādāsim tālāk," viņš piebilda.
Iepriekš opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars paziņojis, ka pašreizējās Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība solītā dinamisma vietā arvien pārliecinošāk rāda pretējo - ielaistas problēmas, nomuļļāti un nepieņemti lēmumi ir kļuvuši par ikdienu. Politiķis paziņojumā medijiem akcentē, ka, iespējams, kā atbildes reakcija uz augošo sabiedrības neapmierinātību pēdējā laikā izskan runas par atsevišķu ministru nomaiņu vai pat visas valdības restartu.
Tāpat ziņots, ka novembra sākumā pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzklausīšanas AS Saeimas frakcijas deputāti neesot guvuši pārliecību par Sprūda spējām vadīt nozari, tāpēc viņi aicināja Ministru prezidenti nomainīt aizsardzības ministru. Tāpat septembra vidū satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) izturēja trešo opozīcijas pieprasīto satiksmes ministra demisijas pieprasījumu. Tika kritizēta satiksmes ministra nespēja risināt problēmas.
Neskaidrības par nākamo Latvijas Bankas prezidentu
Tāpat pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes skaidrāks nav kļuvis jautājums, kurš varētu ieņemt nākamā Latvijas Bankas prezidenta amatu. Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem teica, ka JV nevirzīs un neatbalstīs "politisku kandidātu".
Viņš uzsvēra, ka koalīcijā svarīgi ir atrast līdzīgu redzējumu par nākamo Latvijas Bankas prezidentu. Jurēvics teica, ka diskusijas turpināsies. Politiķis atzina, ka laika nav daudz, taču viņā esot pārliecība, ka līdz 10.decembrim tiks panākta savstarpēja sapratne un jautājums tiks risināts. "Latvijas Bankas prezidents jāvirza sarežģītā laikā, kopā ar darbu pie nākamā gada budžeta, domāju, ka diskusijas savstarpēji turpināsim un atradīsim risinājumu," viņš teica.
Pašlaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija aicinājusi pārējās Saeimas frakcijas uzklausīt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa vīziju par Latvijas Bankas attīstību nākotnē. Bērziņš oficiāli amatam nav izvirzīts.
ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze žurnālistiem uzsvēra, ka valde gala lēmuma pieņemšanu par Bērziņa virzīšanu ir uzticējusi Saeimas frakcijai. Vienlaikus Krauze pieļāva, ka lēmums par to, vai uz Latvijas Bankas prezidentu virzāms Bērziņš, tikšot pieņemts tuvākajā laikā.
Saeimas deputāti kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs izvirzīt līdz 10.decembrim, nolēmis Saeimas Prezidijs un Frakciju padome. Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.
Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi pagaidām ietur pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, kas plānota decembra pirmajā nedēļā. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.
ZZS Saeimas frakcija ir aicinājusi pārējās Saeimas frakcijas uzklausīt "Altum" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa vīziju par Latvijas Bankas attīstību nākotnē. Pārējās koalīcijas partijas pagaidām nav izvirzījušas savus kandidātus bankas vadītāja amatam vai paudušas skaidru atbalstu kāda cita spēka izvirzītam pretendentam. Opozīcijas partija "Stabilitātei" Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
