Sabiedrība

Kā rīkoties krīzes situācijās? Psihologs skaidro atšķirību starp bailēm un trauksmi

Marika Džule, Toms Taukulis

Jauns.lv

Ikdienā mēs visi saskaramies ar dažādām krīzes situācijām – negaidītiem pavērsieniem, kas izsit no līdzsvara un prasa ātru rīcību. Kā saglabāt mieru un pieņemt pareizos lēmumus šādos brīžos?

Kā rīkoties krīzes situācijās? Psihologs skaidro a...

Nacionālā psihiskās veselības centra klīniskais psihologs Miks Valters skaidro, ka mūsu spēja pārvarēt krīzes ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp iepriekšējās pieredzes. "Mūsu smadzenes negatīvo pieredzi uztver kā visnozīmīgāko un integrē to nākotnes pieredzē Tas nozīmē – ja iepriekšējā pieredze bijusi nepatīkama vai sāpīga, krīzes situācijās varam kļūt mazāk adaptīvi."

Valters uzsver, ka ir divi veidi, kā cilvēki reaģē uz krīzēm. "Mazāk produktīvā uzvedība ietver trauksmi, paniku un nespēju pieņemt lēmumus, savukārt produktīvā uzvedība izpaužas kā spēja uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus, deleģēt uzdevumus un meklēt risinājumus."

foto: Ekrānuzņēmums
Nacionālā psihiskās veselības centra klīniskais psihologs Miks Valters.
Nacionālā psihiskās veselības centra klīniskais psihologs Miks Valters.

Lai stiprinātu mentālo veselību un labāk tiktu galā ar krīzes situācijām, Valters iesaka apzināties savus resursus, ievērot veselīgu dzīvesveidu un meklēt palīdzību pie speciālistiem. "Ir svarīgi apzināties, kas man palīdz tikt galā ar stresa situācijām," viņš saka. "Tas var būt atbalsts no citiem, atbilstīga literatūra vai citas metodes."

Psihologs arī atgādina par atšķirību starp bailēm un trauksmi. "Bailes ir adekvāta reakcija uz konkrētu situāciju, kas rada apdraudējumu. Trauksme rodas no domām un mentālā stāvokļa, iztēlojoties iespējamos scenārijus un eskalējot negatīvās domas."

Lai mazinātu trauksmi, speciālists iesaka izmantot elpošanas vingrinājumus, relaksāciju, vizualizāciju un kognitīvi biheiviorālo terapiju. Viņš uzsver, ka ir svarīgi apzināties trauksmi izraisošos faktorus un samazināt to ietekmi, kā arī stiprināt mentālo veselību, pievēršoties miegam, uzturam un fiziskajām aktivitātēm. "Tāpat kā rūpējamies par fizisko veselību un higiēnu, ir svarīgi rūpēties arī par mentālo veselību," atgādina Miks Valters. "Meklējiet palīdzību, ja jūtat, ka paši netiekat galā!"