Viedoklis: drosme atteikties no "Rail Baltic"
Ja kāds bizness nes zaudējumus, tad uzņēmējam jābūt drosmei no tā atteikties. Tāpat vajadzētu politiķiem rīkoties ar "Rail Baltic" projektu, kas sola tikai zaudējumus, bet par to atbildīgo ministru Briškenu nekavējoties jāatlaiž, uzskata "YouTube" kanāla "Titava laboratorija" vadītājs Dans Titavs.
Nebeidz "iepriecināt" "Rail Baltic" sāga, jo nav otra gadījuma, kad sastopamies ar tik vērienīgu spēju iztērēt milzīgus līdzekļus - un neko neuzbūvēt. Satiksmes ministra Kaspara Briškena nekaunība ir pārsteidzoša. Briškens "Rīta Panorāmā" stāstīja, ka, viņš esot pirmais ministrs, kurš atklāti runā par "Rail Baltic" problēmām, bet viņam, lūk, atšķirībā no "Jaunās Vienotības" neesot bijusi iespēja desmit gadus vadīt šo projektu un pieņemt lēmumus.
Tie ir meli. Satiksmes ministrijā ir divas lielas problēmas - "Air Baltic" un "Rail Baltic". Abos šajos uzņēmumos stratēģiskos amatos ir strādājis Briškens. Vēsturiski viņš ir nācis no Ārlietu ministrijas, kur tolaik pelnīja apmēram 11 000 latu gadā. Bet tad uzsmaidīja laime un viņš sāka saņemt aptuveni 100 000 gadā. Izskaidrojums tādam ienākumu pieaugumam vienkāršs - viņš sāka strādāt Satiksmes ministrijā, bija gan "Air Baltic" padomē, gan vadīja "Rail Baltic" startēģisko departamentu. Un tagad šis cilvēks mēģina mums iestāstīt, ka par "Air Baltic" attīstību esot atbildīgs tikai valdes loceklis Martins Gauss. Briškena kungs, tu biji "Air Baltic" padomē un tātad arī esi par to atbildīgs!
Manuprāt, ir pienācis laiks atteikties no "Rail Baltic" projekta. Tajā pelna visādi projektētāji, attīstītāji, dažādi briškeni un tā tālāk - taču neviens metrs sliežu ceļa nav ieklāts. Mēs tikai pētam un pieņemam stratēģiskus lēmumus, tam tērējot astronomiskus līdzekļus. Ja reiz mums nav naudas, lai uzbūvētu dzelzceļu, tad to arī vajag godīgi atzīt un atteikties no šī projekta. Ja atceramies, "Rail Baltic" nekad nav ticis uzskatīts par ekonomiski izdevīgu projektu. Runa bija, ka varēs ar vilcienu atbraukt no Somijas uz Rīgu un vēl tālāk, bet lielāko daļu būvēšanas izdevumu - 85 procentus - segs Eiropas Savienība. Ja tā tiešām būtu, tad uztraukumam nebūtu pamata - lai Eiropa savus līdzekļus tērē, kā grib. Taču, ja izrādās, ka Eiropas finansējuma nav, tad Latvijai godīgi jāpasaka - paldies, bet mums tik daudz brīvas naudas nav un mēs tik dārgu projektu nevaram atļauties.
Nav jau tā, ka tagad ar vilcienu nebūtu iespējams aizbraukt no Tallinas līdz Viļņai. Tas ir iespējams, tikai ne pa Eiropas standarta sliedēm. Kaut šodien var palaist ekspresi Tallina - Viļņa, taču nez kādēļ neviens to nedara, kaut gan sliežu ceļš jau ir pieejams. Kādēļ mēs domājam, ka, uzbūvējot trasi caur Salaspili, pēkšņi visi gribēs braukt ar vilcienu caur turieni? Turklāt eksperti uzskata, ka šajā maršrutā pamatā būs tikai pasažieru pārvadājumi, bet kravu apjoms būs niecīgs - tātad nav pamata domāt, ka jaunais dzelzceļš kaut ko nopelnīs ar kravu pārvadāšanu. Taču mēs apzināti izvēlamies šos faktus ignorēt, izvairāmies no veselā saprāta. Pieļauju, ka lētāk mums būtu atmaksāt atpakaļ Eiropai šajā projektā jau iztērētos tās līdzekļus, un vienkārši atteikties no jauna dzelzceļa būves, kas mums izmaksās miljardus.
Ja uzņēmējs redz, ka viņa bizness nes zaudējumus, tad lielākā drosme ir nevis turpināt cīnīties un cerēt, ka kaut kad varbūt tomēr tas sāks pelnīt, bet gan atteikties no šī projekta. Tā vajadzētu rīkoties arī politiķiem "Rail Baltic" gadījumā. Bet premjerministrei Siliņai nekavējoties atlaist Briškenu, kura tukšā muldēšana sen visiem ir apnikusi.