Sēlijas poligons apliecina, ka aktīvi virzāmies uz priekšu ar Latvijas "mājas darbiem", norāda NBS komandieris Kalniņš
Topošais Sēlijas poligons ir milzīgs solis uz priekšu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un tas pavērs plašākas iespējas karavīriem trenēties, atzīst Nacionālo bruņoto spēku komandieris (NBS) Leonīds Kalniņš.
Topošais Sēlijas poligons parāda sabiedrotajiem, ka esam nopietni noskaņoti nodrošināt valsts aizsardzības spēju pieaugumu, piektdien poligona piemiņas kapsulas iemūrēšanā atzina Kalniņš. Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) atzina, ka šī ir nozīmīga diena un šis ir apliecinājums, ka aktīvi virzāmies uz priekšu ar Latvijas "mājas darbiem", lai kopīgi stiprinātu Latviju un šeit uzņemtu sabiedrotos.
"Tā mēs pildām starptautiskās saistības, veidojot mācību vietas. Sēlijā jau bija atvērts dronu testēšanas poligons, bet patlaban virzāmies uz priekšu ar būvniecības darbiem un kārtīgu, jaudīgu poligona izvēršanu," uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija militārā poligona attīstībai plāno pārņemt zemi 25 596 hektāru kopplatībā, no kuriem 24 595 hektāri pieder valstij un pašvaldībām, savukārt 1001 hektārs - privātpersonām. Poligona būvniecība ir sadalīta trīs daļās, un pirmo daļu ir paredzēts pabeigt līdz 2025.gada beigām.
Pašlaik tiek strādāts pie poligona attīstības otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna un tehnisko prasību noteikšanas. Galvenie plānotie objekti poligona izveides otrajā kārtā būs manevru koridors, noliktavas, kazarmas, ēdnīca, medicīnas centrs un cita atbalsta infrastruktūra.
2023.gada 22.jūnijā Saeima pieņēma poligona izveides likumu, nosakot tā atrašanos Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās, kā arī piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu. Aizsardzības ministrija ir izveidojusi militārā poligona "Sēlija" attīstībai veltītu starpinstitucionālu darba grupu, kurā regulāri tiek apspriests poligona izveides statuss un plānotie darbi.
