Prokrieviskās partijas "Saskaņa" un "Stabilitātei" apsver iespēju gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās apvienot spēkus

Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās "Saskaņa" no reiz mandātiem bagātākās partijas pārtapa par tādu, kas pat nepārvar 5 procentu slieksni ievēlēšanai Saeimā, kamēr "Stabilitātei" nodrošināja vismaz daļu prokrievisko vēlētāju pārstāvniecības Saeimā. Būtiskākā publiskajā retorikā redzamā atšķirība bija partiju atšķirīgie izteikumi saistībā ar karadarbību Ukrainā - kamēr "Saskaņa" tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti nosodīja, "Stabilitātei" no konkrētas pozīcijas izvairās joprojām. Tāpat būtiski ašķiras partiju redzējums par Eiropas Savienības nozīmi un lomu. Tomēr, tuvojoties vietējā līmeņa vēlēšanām, netiek izslēgta iespēja, ka politiskie spēki varētu vai nu startēt kopā, vai arī sadarboties pēc ievēlēšanas Rīgas domē.

Sarunas starp partijām notiek

Pagaidām nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, taču sarunas notiek. "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs atzīst, ka partija gaidāmajā kongresā vēl nepieņems nekādus lēmumus par startēšanu vēlēšanās un par sarakstiem tām, taču plaša spektra sarunas notiek.

Viņš akcentē, ka vēlētāji norāda uz partiju konsolidāciju, jo esošais politiskais piedāvājums ir pārāk sadrumstalots. Jautāts, vai vēlēšanās "Saskaņa" varētu startēt kopā ar "Stabilitātei", Ušakovs norādīja, ka sarunas notiek ar dažādiem partneriem un politiskajā procesā jāsarunājas ar visiem. Jautāts, vai "Saskaņa" tiešām sarunājas ar visiem, tostarp, piemēram, ar Nacionālo apvienību vai "Jauno vienotību", politiķis pozitīvu atbildi gan nesniedza.

Tikmēr "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs uz jautājumu par iespējamo vienošanos ar "Saskaņu" par kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās uzsvēra, ka vienmēr esot uzskatījis, ka politiskajiem spēkiem ir jāapivienojas. Politikā nedrīkstot pieturēties pie principa patīk vai nepatīk - politiskajiem spēkiem ir jāapvienojas, lai atgūtu galvaspilsētas pašvaldību no "Vienotības" un Rīgas mēra Viļņa Ķirša neveiksmīgās saimniekošanas, sacīja Rosļikovs.

Sadrumstalot vēlētājus šodien nebūtu pareizi, uzsvēra Rosļikovs. Viņš atzina, ka sarunas par iespējamo sadarbību notiek, taču nekādi lēmumi neesot pieņemti.

Ušakovs nenoliedz, ka "Saskaņa" varētu sastrādāties ar Šleseru; Rosļikovs- skeptisks

Politiskajos kuluāros tiek izteikta iespējamība, ka abas minētās partijas varētu vēlēties sadarboties arī ar Aināra Šlesera vadīto partiju "Latvija pirmajā vietā". Ušakovs, taujāts, vai politiskais spēks apsver šādu soli, konkrētu atbildi nesniedza, savukārt Rosļikovs par to ir skeptisks. Viņš uzskata, ka Šlesers gatavojoties sadarboties Rīgā ar partiju "Vienotība" un viņam nekad nebūšot pielaides valsts noslēpumam, kas neļaušot Šleseram kļūt par Rīgas mēru.

Rosļikovs norādīja, ka pašlaik nav gatavs atbalstīt "Šlesera bīdīto projektu" "Riga Waterfront", kam esot nepieciešams tērēt mijardu eiro pašvaldības finansējuma, lai nodrošinātu infrastruktūru. Ja Šlesers būtu gatavs tam, ka šis finansējums tiek nevis projektam, bet iedzīvotājiem, tad varētu sākt sarunas par sadarbību, piebilda politiķis.

Par "Saskaņas" un "Latvija pirmajā vietā" abu politisko spēku līderi bija izteikušies varī 2023. gadā, tāpat pieminot nepieciešamību pēc poloitiskās vides konsolidācijas. Toreiz abi gan noliedza, ka būtu pieņemti kādi lēmumi par sadarbību. Rosļikovs savulaik ir bijis "Saskaņas" biedru rindās, no partijas saraksta tiekot ievēlētam Rīgas domē, taču vēlāk viņa un partijas ceļi šķīrušies. Tikmēr ar Šleseru Ušakovs sadarbojies Rīgas domes laikos, kad Ušakovs bijis Rīgas mērs, bet Šlesers - viņa vietnieks.

Patlaban nacionālā mērogā "Latvija pirmajā vietā" ir viena no populārākajām partijām, oktobra reitingā iepaloekot vien "Jaunajai vienotībai" un Nacionālajai apvienībai. Savukārt "Saskaņas" un "Stabilitātei" popularitāte ir līdzīga, oktobrī nesasniedzot 5% līmenī.