Somija neatvērs robežpārejas punktus ar Krieviju

Viņa uzsvēra, ka Somijas robeža ar Krieviju paliks slēgta, jo saglabājas riski, ka Krievija turpinās iepludināt bēgļu masas. "Pastāv liels risks tam, ka [Krievijas] darbība atsāksies, ja robeža tiks atvērta," viņa paziņoja. "Pašlaik nav nepieciešamības pieņemt jaunus lēmumus par robežas atvēršanu".

Iepriekš medijos vēstīja, ka Somija un Krievija apspriež robežas atvēršnas iespēju, kas varētu notikt jau 2025. gada februāra beigās.

Lēmums par visu deviņu robežpunktu slēgšanu uz robežas ar Krieviju tika pieņemts 2023. gada novembra vidū. Somija apsūdz Krieviju, ka tā sekmē nelegālo imigrantu masveida došanos uz Somiju — krievu robežsargi izlaiž viņus cauri saviem kontrolpunktiem, migrantiem neuzrādot dokumentus, kas ļauj šķērsot robežu.

Somijai ar Krieviju ir 1340 kilometrus gara sauszemes robeža. Pērn 14.decembrī Somija atvēra divus robežpunktus, tomēr jau pēc diennakts tos atkal slēdza, jo tur bija ieradušies vairāk nekā 60 patvēruma meklētāju.

Jāpiebilst, ka Krievijas invāzija Ukrainā lika Somijai pārskatīt savu tradicionālo "finlandizācijas" politiku, savā ārpolitikā ievērojot Krievijas intereses, un 2022. gadā tā iestājās NATO. 2023. gadā tai sekoja ilggadējā neitrālā kaimiņvalsts Zviedrija.

Līdzīgu taktiku 2021. gadā pret kaimiņvalstīm sāka pielietot Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, vedot Tuvo Austrumu migrantu barus uz robežu ar Poliju, kur tie ar baltkrievu robežsargu palīdzību mēģināja ielauzties Polijā, kā arī ielavīties Lietuvā un Latvijā. Šādi Baltkrievijas diktators cenšas ieriebt kaimiņiem par opozīcijas atbalstīšanu 2020. gada prezidenta vēlēšanās, kurās Lukašenko asiņaini apspieda protestus pret rezultātu viltošanu. Lukašenko valda Baltkrievijā kopš 1994. gada, un nākamgad atkal organizēs sevis "ievēlēšanu" uz kārtējo pilnvaru laiku.