Piektdien zemes klēpī tiks guldīta Gulbenes novadā avārijā bojāgājusī Vika
foto: Ekrānšāviņš
Viktorijai labi padevās zīmēšana, un aizvadītajā svētdienā viņa būtu svinējusi savu 18 gadu jubileju.
Sabiedrība

Piektdien zemes klēpī tiks guldīta Gulbenes novadā avārijā bojāgājusī Vika

Anna Klāra

Jauns.lv

Piektdien, 27. septembrī, zemes klēpī tiks guldīta Viktorija, kuras dzīvība izdzisa 19. septembrī traģiskā autoavārijā uz autoceļa Cesvaine-Velēna.

Piektdien zemes klēpī tiks guldīta Gulbenes novadā...

Jau ziņots, ka 19. septembrī Latviju pāršalca pēdējos gados traģiskākā avārija uz ceļa - nedaudz pēc pusnakts Lizuma pagastā uz autoceļa Cesvaine-Velēna izdzisa četru jauniešu dzīvības. Avārijā bojā gāja 17 gadus vecais spēkrata “Audi A3″ vadītājs, kāds viņa draugs un šī drauga jaunākā māsa, kā arī Vika, kura aizvadītajā svētdien būtu svinējusi savu 18. jubileju.

Viktorijas tuvinieki dalījušies ar vēsti, ka atvadīšanās no jaunās sievietes paredzēta piektdien plkst. 15.00 Jaunpiebalgas kapos. Atceres pasākumā aicināti visi, kam Viktorija bija mīļa un dārga. Savukārt atvadīšanās no Kristiāna, kurš liktenīgajā vakarā atradās pie auto stūres, notiks sestdien plkst. 14.30 Sila kapos Lizuma pagastā.

Svētdien, kad Viktorija būtu sasniegusi pilngadību, ar emocionālu ierakstu sociālajos tīklos dalījās viņas meitiņas Elīnas tēvs Niks."Nu ir pienākuši tavi 18 gadi, dārgā. Sveicu tevi dzimšanas dienā un ceru, ka tev tur ir silti un ka tu tur neizjūti bēdas vai bailes. Mēs visi pēc tevis ļoti, ļoti skumstam. Lai Dievs tevi sargā, un es ticu arī, ka tu sargā mūsu meitiņu no mākonīša," smeldzīgus vārdus Vikai veltīja Niks.

Savukārt, Viktorijas brālis Ingars atminas, ka māsai ļoti labi padevās zīmēšana, ar ko viņa vēlējusies saistīt savu nākotni, kļūstot par tetovēšanas speciālisti. Un arī šoferim esot bijuši lieli plāni - viņš vēlējās iegūt tiesības un atjaunot mašīnas.

Svētdien notikušo traģēdiju dievkalpojumā ar klusuma brīdi pieminēja ev.lut. Velēnas draudze. “Zaudēt savu bērnu ir prātam neaptveramas un smagas sāpes, un šī baisā nāves realitāte, tukšais brokastu galds, klusā istaba un mēmais jautājums sev pašam, vai es varēju ko izdarīt, lai tā nenotiktu, ir vissmagākais,” norādīja mācītājs Ilgvars Matīss.