Liktenīgā iepazīšanās ar treneri un nepatika pret pāra skaitļiem. Kārtslēcēja Valtera Kreiša iedvesmojošais stāsts 

Šogad Latvijas Olimpiskā komiteja nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu - “Olimpieši skolās ar "Rimi"”. Projekta mērķis ir rosināt jauniešus kļūt fiziski aktīvākiem, veselīgākiem, un apzinātākiem ikdienas dzīvē. Projektā piedalīties var 5. līdz 8. klašu skolēni no visas Latvijas, kas apgūs programmu no septembra līdz novembrim. 

Sākot ar 2025. gada rudeni, skolām visā Latvijā būs iespēja uzņemt ciemos olimpiešus, paralimpiešus, uztura speciālistus un citas iedvesmojošas personības, kas dalīsies pieredzē un zināšanas par to, kā kustēties viegli un ar prieku, kā saplānot dienu tā, lai pietiktu gan mācībām, gan atpūtai, kā izvēlēties ēdienu, kas sniedz enerģiju un spēku un kā tikt galā ar stresu un justies labi katru dienu. 

Skolu programmā iekļautas tādas nodarbības kā iedvesmas sarunas ar olimpiešiem, paralimpiešiem, un citiem veselīga dzīvesveida vēstnešiem, interaktīvas darbnīcas kā komandu spēles, konkursi un praktiski uzdevumi, testi un viktorīnas. Aktīvākās un zinošākās komandas tiks pie balvām, bet pēc projekta skolēni varēs piedalīties iknedēļās izaicinājumos LOK mobilajā aplikācijā, savukārt pedagogiem nodrošinās metodiskos materiālus, lai aktualizētās tēmas būtu iespēja integrēt turpmākajā mācību procesā. 

Viens no sportistiem, kura stāsts var iedvesmot, ir 21 gadus vecais kārtslēcējs Valters Kreišs. Viņš sevi plašākai sabiedrībai pieteica 2024. gada olimpisko spēļu laikā, iekļūstot finālā un izcīnot 12. vietu. Savukārt, šī gada februārī Kreišs laboja 38 gadus veco Latvijas rekordu kārtslēkšanā, kas tagad ir 5,82 metri. Sarunā ar Jauns.lv sportists dalās ar savu interesanto stāstu līdz sava sporta veida atrašanai un ambiciozajiem mērķiem.

Asu izjūtu cienītājs 

Kārtslēkšana nebija Kreiša pirmais sporta veids. Viņš ir no sportiskas ģimenes, jo jaunā Latvijas rekordista tēvs izmēģinājis spēkus vieglatlētikā īsajās skriešanas distancēs un airēšanā, savukārt māte centusies iestāties Murjāņu sporta ģimnāzijā ar domu par startēšanu kamaniņu sportā. Pats Latvijas vadošais kārtslēcējs vispirms četru gadu vecumā iestājās karatē pulciņā, bet vēlāk viņu uzrunāja skrituļslidošana. 

“Agrā vecumā atklāju, ka man patīk asas izjūtas un ekstrēmas nodarbes. Tādas, kur, ja kaut kas noiet greizi, var kas riktīgi saiet grīstē. Man patikusi tā adrenalīna izjūta, tas uztraukums,” par saviem pirmsākumiem ne tajos tradicionālākajos sporta veidos klāsta Kreišs. Viņš pirms pievēršanās skrituļslidošanai pamēģinājis arī skeitbordu, snovbordu un slēpošanu, taču vienā no reizēm skeitparkā viņu uzrunājuši skrituļslidotāji. “Ieraudzīju džekus ar skrituļslidām. Ne parastajām, bet speciālajām, ar kurām var pa trubām slīdēt, uz kastēm griezt grādus un mest kūleņus gaisā. Ļoti gribēju pamēģināt, jo iepatikās, kā izskatās. Mammai izlūdzos skrituļslidas un tā arī viss sākās.” Viņš devies uz treniņiem slavenā Nila Jansona uz “Inline skolu Straume”. 

Lai arī jau pāris gadus Kreišs ar skrituļslidošanu nopietni nenodarbojas, tāpat ik pa laikam viņš vēl kājās uzvelk slidas. Viņš savā skrituļslidošanas karjerā priekšroku devis braukšanai ielās, kur bijis iespējams pavadīt laiku ar draugiem un iespēto nofilmēt. Taču viņš piedalījies arī sacensībās, ik pa laikam gūstot panākumus. Reiz Kreišs uzvarēja amatieru grupā prestižajās vietējās sacensībās “ALNIS”. Tāpat Latvijas inline kausā šī brīža Latvijas vadošais kārtslēcējs uzvarēja amatieru grupā. “Šādi tādi panākumi bija, taču nebiju tas aktīvākais braucējs.” 

“Man nav problēmu ar bailēm,” par to, ko citi sporta veidi, ieskaitot skrituļslidošana, viņam devuši sportista ceļā, atbildēja Kreišs. “Ir daudz sportistu, kuriem ir problēmas ar baiļu pārvarēšanu. Uzskatu, ka pēc iepriekšējiem sporta veidiem man ir arī laba koordinācija. Šis ir nozīmīgākais, kas paņemts un visvairāk palīdz kārtslēkšanai.” 

Murjāņos atrastais treneris 

Simboliski, ka ceļš uz kārtslēkšanu Kreišam nācis ar lēmumu mēģināt iekļūt Murjāņu sporta ģimnāzijā. Iestāšanās brīdī gan apsvērumi bijuši citi - ar vieglatlētikas palīdzību uztrenēt fizisko formu, kas varētu palīdzēt tieši skrituļslidošanā. “Murjāņu sākumposmā koncentrējos uz skrituļslidošanu, bet treniņus vieglatlētikā uzlūkoju ar nodomu uztrenēt ķermeni, kas būtu kā bonuss skrituļslidošanai.”

Pie domas iestāties Murjāņos Kreišs nonācis pēc vecāku ieteikumiem. “Visi kopīgi izdomājām, ka varētu pamēģināt. Aizbraucām uz iestājeksāmeniem un beigās mani paņēma,” viņš atminas, tobrīd vieglatlētikā sevi apliecinot daudzcīņā. Tomēr nu jau bijušais kārtslēcējs Mareks Ārents pēc karjeras beigām bija pievērsies trenera karjerai un ik pa laikam devās uz Murjāņiem. Tieši tā abi iepazinās, kas nu kļuvusi par liktenīgu satikšanos. Turklāt skrituļslidošanā tika nopietni traumēts ceļgals, kas licis apdomāt nākotnes iespējas šajā sporta veidā. 

“Ar laiku kārtslēkšana tik ļoti iepatikās, ka sapratu - šis sporta veids man ir vairāk piemērots. Ar to var gan profesionāli nopelnīt, gan viss sastājās perfekti ar to, ka izdevās dabūt treneri un inventāru,” soļus kārtslēkšanā atceras Kreišs, kura progresā šajā sporta veidā liels nopelns ir jau minētajam trenerim Ārentam. 

“Visvairāk Mareks mani iedvesmoja pirmajos gados, kad vēl viņš pats startēja,” saka Kreišs, uzskatot, ka ātrais progress ir dažādu apstākļu kopums, taču arī trenera ieguldītie darba augļi. “Viņš ziedoja daudz sava laika, darba un nervu. Es nebiju tas vieglākais sportists, ar ko strādāt. Pēdējo divu gadu laikā problēmu bijušu nav, bet pirms tam apzinos, ka, kā jau pusaudzis, nebiju tas apzinīgākais.” Vēl straujā progresa faktoros viņš uzskaita paša raksturu un veiksmi. “Ja ko ļoti gribu, tad izdarīšu visu, lai to sasniegtu. Sportā ir arī veiksmes faktors - ap 10%.”

Sadarbība ar Mareku Ārentu turpinās joprojām. “Tagad viņš daudz palīdz ar trenēšanu, dokumentu kārtošanu, sacensību plānošanu un treniņplānu sastādīšanu. Ir ļoti svarīgi, ka ir tas lielais trenera atbalsts.” Kreišs atceras, ka abi Parīzes olimpiskajās spēles pa ciematu braukājuši apkārt ar koplietojamiem riteņiem, kuri uz spēļu noslēgumu bijuši tā nolietojušies, ka kuru katru brīdi varēja izjukt - stūre bijusi šķība, rāmis salocīts, bet pats ritenis gāja astotniekā. 

Seši metri 

2021. gads kļuva par laiku, kurā Kreišs pilnībā sapratis - kārtslēkšana būs viņa īstais sporta veids. “Tad ziemas sezonā uzlēcu 4,80 metrus, bet vasarā jau pirmo reizi tiku pāri pieciem metriem. Kad vēl izpildīju normatīvu uz U-20 pasaules čempionātu, sapratu, ka kārtslēkšanā iešu uz visu banku.” 

Februārī Kreišs laboja Latvijas rekordu, kas ir 5,82 metri, taču viņš precīzi neatminas, kāds ir viņa augstākais lēciens treniņā. “Bieži vien treniņos nemaz nesaka, cik augstu uzlikta gumija. Tīri esmu pārlēcis 5,70 metrus. Reizi 5,90 metrus pārlēcu ar pieskaršanos. Sešus metrus gan vēl neesmu pārlēcis.” Viņš pauž, ka viņš būtu spējīgs arī sacensībās pārlēkt 5,90 metrus augstai latiņai, kas jau ļautu pat cīnīties par augstākajām vietām. Tomēr ir nianse - viņam sacensībās nepatīk pārlēkt pāra skaitļus. “Man patīk nepāra skaitļi. Nepatīk 80, 90. Ja, piemēram, lēktu 5,90, tad latiņu liktu uz 5,91. Rekorda labošanā 5,82 latiņa bija tāpēc, lai izpildītu pasaules čempionāta normatīvu. Citos apstākļos izvēlētos 5,81.”

“Pārlēkt sešiem metriem,” Kreišs atbild par saviem mērķiem šī olimpiskā cikla laikā. “Līdz Losandželosai gribētu pārvarēt šo latiņu, lai uz olimpiskajām spēlēm brauktu ar sajūtu, ka varu cīnīties par medaļām.” Tāpat viņš min, ka vēlas iztikt bez traumām, uzlabot ātrumu un atsevisķas tehniskās nianses, kas pagaidām liedz vēl lēkt augstāk. “Gribētu arī izcīnīt kādu medaļu Eiropas vai pasaules čempionātos. Tas ir reāli, bet sportā neko nevar zināt.” 

Viņš atceras arī savus līdzšinējās karjeras kārtslēkšanā spilgtākos brīžus. “Olimpiskās spēles! Tieši tas brīdis kvalifikācijā - bija ļoti agrs, viss ritēja pēc plāna, jutos labi. Iegāju sektorā un skatos stadionā, ka ir kāda trešdaļa aizpildīta ar līdzjutējiem. Pēc iesildīšanās paskatījos apkārt un viss stadions jau bija pilns! Sajūta, ka esmu šeit un tūlīt piedalīšos olimpiskajās spēles, bija fenomenāla. Īpaši tad, ja, skatoties tablo, esi sasniedzis finālu.” Tāpat viņš atcerējās nesen laboto Latvijas rekordu, kas viņam personiski bijis nozīmīgs moments.