Rīgas maratona organizators Nords sagaida pārstāvēto valstu rekordu, bet pie dižpasākuma statusa nav ticis

17. un 18. maijā 35. reizi notiks Rīgas maratons. 3. aprīlī par godu šim notikumam tirdzniecības centrā “Spice” aizvadīja preses konferenci. Kamēr Rīgas mērs Vilnis Ķirsis solīja dalībniekiem pirmo reizi maratona vēsturē bezmaksas sabiedrisko transportu, bet Jeļena Prokopčuka pēdējo karjerā reizi skries maratona distanci, organizatora komandas vadītājs Aigars Nords plašākā sarunā bija gandarīts par maratona iegūto popularitāti dzimtenē un aiz tās robežas. 

“35 gados viss vēl ir tikai priekšā. Varam lepoties, ka mums ir tik ilgtspējīgs maratons Rīgā. Ja 1991. gadā tie bija 919 dalībnieki, tad tagad tas ir izaudzis līdz vairāk nekā 40 tūkstošiem dalībnieku. Mēs varam nebūt pieticīgi un teikt, ka tas ir viens no Top10 notikumiem Eiropā,” klāstīja Nords. “Apzinos, ka mums vēl ir viss priekšā.”

Pieteikšanās maratonam joprojām ir aktuāla. Šogad bez bērnu distances norisināsies arī jūdzes skrējiens, sacensības sešos kilometros (distance palielināta par kilometru), pusmaratonā un maratonā. Nords akcentēja, ka jau šobrīd pieteikušos skaits ir lielāks garajās distancēs nekā pirms gada. Sagaidāms, ka maratonā varētu piedalīties ap trīs tūkstošiem skrējēju, bet pusmaratonā vismaz divas reizes vairāk - līdz pat septiņiem tūkstošiem. 

“Man tā ir indikācija, ka skriešana Rīgā un Latvijā vairs nav kā impulsīva nodarbe. Lai sagatavotos šīm distancēm, pusgadu vai gadu jāietur zināms režīms, jākustas un jādomā, kā nonāksi līdz maratonam. Tas nozīmē paražas, kā arī foršas, veselīgas rutīnas. Dalībnieku pieaugums šajās distancēs ir signāls, ka pa šiem gadiem ir notikusi būtiska izmaiņa, kā mēs kustamies,” vēl vienu faktu, par kuru ir gandarīts, izteica Nords. 

Plānots, ka maratonā varētu piedalīties arī zināmi skrējēji, kuru vārdus viņš gan vēl neatklāja. “Strādājam, lai būtu augstvērtīgi rezultāti ne tikai pusmaratonā. Pagājušogad šajā distancē bija pārspēts arī pasaules čempionāta ātruma rekords (Džūdija Dželagata Kemboja noskrēja vienā stundā 7:13 minūtēs. - aut). Gribam, lai šogad ir labi rezultāti maratonā un arī jūdzē. Tajā pasaules rekords, kas sasniegts Rīgā, joprojām ir nepārspēts. Fokusējamies uz šīm trim distancēm.” 

Ņemot vērā, ka tiek sagaidīti vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku (2024. gadā startēja 33 tūkstoši), var arī gaidīt valstu rekordu. “Negribu samelot, bet pašreiz pieteikušies dalībnieki no 90 līdz 100 valstīm. Nevēlos pārspīlēt, bet tās varētu būt 115 līdz 120 valstis, kas varētu sabraukt. Pagājušogad bija 106 (104 - aut.), kas arī ir ļoti daudz.” Plašāka kļūst pārstāvniecības ģeogrāfija, taču visvairāk dalībnieku brauc no Eiropas - Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Spānijas, Lielbritānijas, Somijas, Polijas un Itālijas. 

Ārzemju skrējēji visvairāk aizpilda dalībnieku rindas tieši pusmaratonā un maratonā. Ja 42 kilometru distancē Latvijas dalībnieki veido aptuveni 60% no visiem, tad pusmaratonā proporcija ir aptuveni 70% pret 30%. “Rīga izteikti garajās distances bijusi starptautiska. Neesam liela valsts, tāpēc šajā ziņā esam atkarīgi no maratona tūristiem.” Pirms gada atbraukušie ārzemju skrējēji Latvijas ekonomikai pienesa ap desmit miljoniem eiro, pamatoja Nords. “Mūsu gadījumā katrs dalībnieks sev līdzi atvelk 1,3 līdzbraucējus. Katrs no viņiem šeit pavada 3,4 dienas un dienā tērē vidēji no 200 līdz 300 eiro.”

Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidota Dižpasākumu programma, kuras viens no uzdevumiem ir valsts finansējuma piešķiršana lieliem sporta pasākumiem Latvijā. Rīgas maratons gan šīs programmas noteikumiem nav atbildis, jo tajos ietverta būtiska norma, kurai neatbilst maratons. 

“Tā bija super ideja, kuras galvenā doma bija atbalstīt lielos pasākumus, kuri uz Latviju spējīgi atvilkt tūkstošiem ārzemnieku. Mēs vairākas reizes tikāmies ar ministrijas pārstāvjiem, taču beigās pieņemtie noteikumi ir absolūti nesaprotami nozarei. Kāds laikam ministrijā secināja, ka beigās tā nauda būs arī jādod, jo Rīgas maratons notiek katru gadu. Ir izdomāts nosacījums, ka dižpasākums ir tāds pasākums, kas notiek ne biežāk kā reizi četros gados. Man tā šķiet savdabīga definīca tam, kas ir dižpasākums. Man šķiet, ka valstij jābūt maksimāli ieinteresētai, lai šādi dižpasākumi Latvijā notiek katru gadu,” kritiku par šo programmu netaupīja Nords. 

Rīgas maratona dalības maksa ir no desmit eiro un bez galvenā partnera “Rimi” pasākumu atbalsta vairāki citi privātie atbalstītāji. Ar savu finansiālo atbalstu palīdz Rīgas dome, kas lēmusi piešķirt 191 tūkstoti eiro.