
49 gadu vecumā neskaidros apstākļos Krievijā miris brīvās cīņas leģenda Saitijevs
49 gadu vecumā pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās dēļ miris trīskārtējais olimpiskais čempions brīvajā cīņā čečenu cīkstonis Buvaisars Saitijevs.
Kā vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi, viens no iespējamiem nāves cēloņiem varētu būt saindēšanās ar medikamentiem, kas paredzēti plaušu slimību ārstēšanai. Tomēr bijušā sportista brālis un atraitne norāda, ka Buvaisars, veicot mājas darbus, esot izkritis pa logu. Kritiens no trešā stāva neesot bijis dzīvībai bīstams, tomēr kādreizējais cīkstonis esot savainojis salauzis ribas un savainojis iegurni.
Oficiāls nāves cēlonis pagaidām nav norādīts, bet saskaņā ar Krievijas mediju publicēto informāciju Saitjevs nomiris 2. martā pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās rezultātā. Tiek uzskatīts, ka Saitjevs ir miris no saindēšanās, ko, iespējams, izraisīja plaušu slimību ārstēšanai lietotie medikamenti.
Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarevs valsts ziņu aģentūrai TASS sacīja, ka Saitjeva nāve ir pāragra un traģiska. Degtjarevs paudis atzinību par Saitijeva nenovērtējamo ieguldījumu sportā.
Saitijevs, kurš bija musulmanis, pārstāvot Krieviju, izcīnīja trīs olimpiskās zelta medaļas (1996., 2004. un 2008. gadā), bija seškārtējs pasaules un Eiropas čempions. Savas nozīmīgākās medaļas viņš izcīnīja brīvajā cīņā svara kategorijā līdz 74 kilogramiem. Pēc spožās sportiskās karjeras beigām Saitijevs pievērsās politikai un 2009. gadā nokļuva Krievijas Federācijas Valsts domē. Līdz savai nāvei viņš bija Čečenijas Cīņas sporta federācijas prezidents. Viņš tika uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem brīvās cīņas cīkstoņiem.
Arī Saitijeva jaunākais brālis Adams 2000. gadā arī kļuva par olimpisko čempionu brīvajā cīņā.
Pēc Buvaisara Saitijeva nāves Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs no 3. marta līdz 5. martam noteicis valstiskas sēras. Saitijevs bija būtiska politiska figūra, jo ilgus gadus bija Krievijas diktatora Vladimira Putina pārstāvētās “Vienotās Krievijas” biedrs un Krievijas Valsts domē pārstāvēja Čečenijas un Dagestānas rēģionus.