Ar skaistajām Parīzes olimpisko spēļu medaļām notikušas pamatīgas ķibeles
Parīzes 2024. gada olimpisko spēļu dalībnieki ir atgriezuši spēļu rīcības komitejai vairāk nekā 100 bojātas medaļas, vēsta Francijas medijs “La Lettre”.
Neilgi pēc 2024. gada olimpiskajām spēlēm daži sportisti, kuri saņēma apbalvojumus, sociālajos tīklos sūdzējās, ka viņu medaļu virsējais slānis ir nosmērējies.
Medaļu kvalitāti kritizēja ASV skrituļslidotāja Naija Hjūstone, kura “street” disciplīnā izcīnīja trešo vietu. Savukārt decembrī franču peldētājs Joans Ndojers-Bruārs publicēja savas bojātās medaļas fotogrāfijas.
Saskaņā ar” La Lettre” informāciju problēmas ar medaļām radušās nekvalitatīvas lakas dēļ, ko Parīzes naudas kaltuve izmantojusi apbalvojumu izgatavošanā. Skandāla laikā tika atlaisti trīs kaltuves vadošie darbinieki, kas bija atbildīgi par ražošanu un kvalitāti.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas pārstāvji apliecināja “La Lettre”, ka visas bojātās medaļas tiks nomainītas “tuvāko nedēļu laikā”.
Par nelaimi, Latvijas sportistiem šādu problēmu nav, jo Parīzes olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikt neizdevās. Vistuvāk bija 3x3 basketbolisti, kuri izcīnīja ceturto vietu, bet riteņbraucējs Toms Skujiņš un pludmales volejbolists Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova aizcīnījās līdz piektajai vietai.
Cik maksā olimpiskās medaļas?
Olimpiskās medaļas faktiski atspoguļo sportistu smago darbu un gadiem ilgas upurēšanās rezultātu, bet kāda ir tās patiesā vērtība naudas izteiksmē?
Patiesībā jau pēdējos gados zelta medaļai zelts ir palicis tikai nosaukumā, jo tās lielākoties ir gatavotas no sudraba. Olimpisko spēļu zelta medaļai ir jābūt izgatavotai no vismaz 92,5 procentiem sudraba, kam jābūt klāt vien sešiem gramiem zelta. Savukārt sudraba un bronzas medaļas ir pilnībā izgatavotas no attiecīgajiem metāliem.
2020. gada Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļu vērtība bija aptuveni 640 eiro, bet sudraba medaļu 350 eiro, kamēr bronzas vien aptuveni sešus eiro. Kā zināms, varš un cinks (ko sakausējot rodas bronza) ir ļoti izplatīti un ne pārāk vērtīgi metāli.
omēr vēsturiskās medaļas ir pārdotas arī par neticamām summām. Vēl 2013. gadā viena no leģendārā amerikāņu sprintere Džeses Ouena zelta medaļām no 1936. gada Berlīnes olimpiskajām spēlēm, ko viņš izcīnīja Ādolfa Hitlera klātbūtnē, tika pārdota par 1,46 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 1,35 miljoni eiro).
Šī gada olimpisko medaļu dizains ir unikāls – jo tām klāt ir sešstūrains elements, kas veidots no Eifeļa torņa dzelzs. Šī īpašā iezīme palielina medaļas svaru par 18 gramiem.
Eifeļa tornis bija 1889. gada Pasaules izstādes raksturīgākais elements. Sākotnējais tornis bija izgatavots no dzelzs. Kad 20. gadsimtā Eifeļa tornis tika atjaunots, tika saglabāti oriģinālā dzelzs gabali un glabāti noliktavā. No šiem gabaliem tagad veidota sešstūra figūra olimpiskās medaļas vidū.
Parīzes olimpisko spēļu organizatoru komitejas Dizaina nodaļas vadītājs Joahims Roncins teica: “Zelta medaļa jau ir kaut kas neticams. Taču mēs vēlējāmies pievienot šo franču pieskārienu, un mēs domājām, ka Eifeļa tornis būtu šis ķirsis uz tortes. “Ja mums ir gabaliņš no tā, tas ir vēstures gabaliņš.”
Medaļas kalis Francijas luksusa juvelierizstrādājumu un pulksteņu ražotājs “Chaumet”, kas dibināts 1780. gadā un šobrīd pieder LVMH (“Moët Hennessey Louis Vuitton”) konglomerātam.
Parīzes spēļu programmā bija iekļauti 32 sporta veidi, un tika sadalīti 329 medaļu komplekti.
