Eksperti brīdina: viedtālruņa lietošana bērnībā var neatgriezeniski kaitēt veselībai
Starptautiska aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 jauniešu, parādīja, ka viedtālruņa īpašumtiesības un piekļuve sociālajiem tīkliem līdz 13 gadu vecumam var novest pie garīgās veselības pasliktināšanās pat pieaugušākā vecumā.
Pētījums, kas publicēts žurnālā "Journal of Human Development and Capabilities", atklāja, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri savu pirmo viedtālruni ieguva 12 gadu vecumā vai agrāk, biežāk saskārās ar pašnāvības domām, izrādīja lielāku agresivitāti, bija nosliece uz bēgšanu no realitātes, cieta no zema pašvērtējuma un sliktāk pārvaldīja savas emocijas.
Šīs problēmas lielā mērā bija saistītas ar agrīnu piekļuvi sociālajiem tīkliem, kā arī ar augstāku kibermobinga līmeni, traucētu miegu un vājākām ģimenes attiecībām pieaugušā vecumā.
"Sapien Labs" vada pasaulē lielāko garīgās labklājības datubāzi - "Global Mind Project", no kuras tika iegūti šī pētījuma dati. Institūta ekspertu komanda aicina aizsargāt nākamo paaudžu psihisko veselību.
"Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un ņemot vērā, ka lielākā daļa bērnu kļūst par viedtālruņa īpašniekiem vēl pirms 13 gadu vecuma, mēs aicinām likumdevējus ieviest piesardzības pasākumus," norādīja pētījuma vadošā autore, neirozinātniece un "Sapien Labs" dibinātāja Tara Tjijagaradžana.
"Tāpat kā alkohola un tabakas pārdošana nepilngadīgajiem ir ierobežota, arī viedtālruņu lietošana bērniem līdz 13 gadu vecumam būtu jāierobežo. Turklāt nepieciešams nodrošināt digitālās pratības apmācību un prasīt lielāku atbildību no tehnoloģiju uzņēmumiem."
Kaitīgs saturs sociālajos tīklos apdraud bērnus
Kopš šī gadsimta sākuma viedtālruņi ir mainījuši veidu, kā jaunieši sazinās, mācās un uztver paši sevi. Līdz ar jaunajām iespējām pieauga arī bažas. Sociālo tīklu algoritmi, kurus vada mākslīgais intelekts, var pastiprināt negatīvu saturu, veicināt pastāvīgu sevis salīdzināšanu ar citiem un samazināt tiešu, personīgu kontaktu.
Lai gan daudzas sociālās platformas formāli nosaka vecuma ierobežojumus un kontu reģistrācija bērniem līdz 13 gadu vecumam ir aizliegta, eksperti norāda, ka kontrole šajā jomā praktiski nepastāv. Vienlaikus bērna pirmā viedtālruņa iegūšanas vecums nepārtraukti samazinās. Lielākā daļa bērnu pavada pie ekrāniem vairākas stundas dienā. Prakse aizliegt tālruņus skolās joprojām ir nevienmērīga.
Aizvien vairāk valstu aizliedz viedtālruņus skolās
Pēdējos gados vairākas valstis, tostarp Francija, Nīderlande, Itālija un Jaunzēlande, ir ieviesušas aizliegumu vai ierobežojumus mobilo tālruņu lietošanai izglītības iestādēs. Nīderlandes valdības pasūtīts pētījums parādīja, ka šādi pasākumi uzlabo skolēnu spēju koncentrēties.
Šī gada septembrī par viedtālruņu aizliegumu skolās paziņoja arī Ņujorkas štats - lielākais ASV štats, kas pieņēmis šādu lēmumu. Tam pievienojās arī Alabamas, Arkanzasas, Nebraskas, Ziemeļdakotas, Oklahomas un Rietumvirdžīnijas štati, kuros pieņemti likumi, kas skolām uzliek par pienākumu vismaz ierobežot piekļuvi viedtālruņiem.
Iepriekšējie pētījumi par ekrāna laika, sociālo tīklu un viedtālruņu ietekmi uz garīgo veselību ir snieguši gan negatīvus, gan pretrunīgus rezultātus, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanu gan politiķiem, gan skolām, gan ģimenēm.
Četras galvenās sekas jauniešu veselībai
Saskaņā ar jauno pētījumu agrīna viedtālruņu lietošana atstāj šādas sekas uz jauniešu veselību: izteiktākie simptomi, kas saistīti ar agru viedtālruņa iegūšanu, ir pašnāvības domas, agresija, aizbēgšana no realitātes un pat halucinācijas.
Jaunie pieaugušie, kuri pirmo viedtālruni ieguvuši pirms 13 gadu vecuma, novērtēja savu labklājību zemāk. Jo agrāk bērns ieguva ierīci, jo sliktāka bija viņa pašsajūta un pašvērtējums.
Meitenēm agrīna viedtālruņa lietošana bija saistīta ar zemāku pašvērtējumu, negatīvāku ķermeņa tēlu un sliktāku emocionālo pašregulāciju. Zēniem, savukārt, tas saistījās ar zemāku empātiju, trauksmi un arī zemu pašvērtību.
Papildu analīze parādīja, ka agrīna piekļuve sociālajiem tīkliem skaidro apmēram 40% no saistības starp agrīnu viedtālruņa lietošanu un vēlākām psihiskās veselības problēmām. Nozīmīga ietekme bija arī nelabvēlīgām ģimenes attiecībām (13%), kibermobingam (10%) un miega traucējumiem (12%).
Četri pasākumi, lai ierobežotu ierīču kaitīgo ietekmi
Rakstā piedāvāti četri galvenie virzieni, kurus politiķiem vajadzētu apsvērt:
- Obligāta digitālās pratības un garīgās veselības izglītība.
- Efektīvāka vecuma ierobežojumu ievērošanas kontrole sociālajos tīklos un tehnoloģiju uzņēmumu atbildības palielināšana.
- Pieejas ierobežošana sociālajiem tīkliem.
- Pakāpeniska piekļuves ierobežošana viedtālruņiem.
Lai arī šie pasākumi sākotnēji var šķist pārspīlēti un ne visi no tiem varētu būt pamatoti, jaunais pētījums vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir, lai vecāki regulāri interesētos, kā bērni pavada savu brīvo laiku, un nesteigtos uzticēt viedtālruni mazam bērnam.
