Jānis un Līga vai X un Mirons? Dodot vārdu, padomā par bērnu
“Iks, nāc, lūdzu, šurp!” – droši vien tā Īlons Masks uzrunā savu dēlu, kuram dots tradicionālā izpratnē neparasts vārds – X. Citiem Maska bērniem tāpat – AE A-XII, Exa Dark Sideræl un Techno Mechanicus. Latvijā tik radošas improvizācijas nav iespējamas, jo jāievēro valodas un gramatikas normas, tomēr arī pie mums eksotikas netrūkst. Ir pat notikusi tiesāšanās ar valsti, kas nereģistrē vārdus, kādi vecākiem ir ienākuši prātā, vēstī žurnāls "Patiesā Dzīve".
Modes vārdi
Mode ir mainīga – ne tikai tērpu, aksesuāru stila vai dizaina tendencēs, bet jebkurā dzīves jomā. Tostarp, izvēloties vārdus savām atvasēm.
Kad 2000. gadā Latvijas hokeja izlase uzvarēja Krieviju, cilvēki bija uz emocionālās pacilātības viļņa. Vārtos kā mūris stāvēja Artūrs Irbe, un tas bija laiks, kad daudzi savus dēlus nosauca viņa vārdā. Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja datiem Artūrs tajā gadā Latvijas vārdu topā bija otrajā vietā.
Savukārt 1981. gadā pēc kulta filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā Latvija kļuva par daudzām Lāsmiņām bagātāka. Laikā no 1995. līdz 2015. gadam bija un arī patlaban populārs zēnu vārds ir Emīls. Iespējams, to ietekmējusi iemīļotā filma Emīla nedarbi.
Uz ekrāniem tā parādījās 1985. gadā, un vēlākie vārda popularitātes gadi sakrīt ar tolaik mazo skatītāju pieaugšanu – kad viņiem pašiem dzima bērni.
Vārdu modi, protams, ietekmē arī vēsturiski un politiski notikumi, un te kā spilgtus piemērus var minēt Ādolfu Hitleru un Josifu Staļinu. Pēc Latvijas statistikas datiem, pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Ādolfs bija populārs jaundzimušo vārds. Ap 1920. gadu tas vārdu plašajā sarakstā ieņēma 30., bet 1930. gadā – 50. vietu. Vārds Josifs ap 1920. gadu bija topa 49. vietā. Ādolfs no 100 populārāko vārdu topa izkrita pēc 1940. gada, bet Josifs jau ātrāk – pēc 1930. gada.
Par visu jāpadomā
Mūsu likumi nosaka, ka bērns jāreģistrē mēneša laikā pēc piedzimšanas, un tad jābūt skaidrībai par mazuļa vārdu. “Ir vecāki, kuriem vārda izvēle nerada problēmas, bet ir arī tādi, kas atnāk uz dzimtsarakstu nodaļu un par jaundzimušā vārdu nav vienojušies,” stāsta Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Skuča. “Viens no vecākiem vēlas vienu, otrs citu.”
Likums paredz arī ekstrēmas situācijas – ja vecāki nekādi nespēj vienoties, tad var iesaistīties bāriņtiesa. Tiesa, šādu gadījumu Aijas Skučas bagātajā darba pieredzē nav, bet viņa uzsver, ka pret vārda izvēli jāizturas nopietni.
“Reizēm, dodot vārdu, neienāk prātā nianses. Daži vecāki vēlas, lai bērns ar savu vārdu izceltos, bet jāpadomā, kā viņš ar to tālāk dzīvos.
Ja eksotisks vārds ir latviski izrunājams un uzrakstāms, tas tiek reģistrēts. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki nevar zināt vārda nozīmi, normatīvajos aktos vienīgais priekšnoteikums ir latviešu valodas gramatikas ievērošana. Bet tiek domāts, cik tālu drīkst akceptēt vecāku izvēli.”
Mirons vai Mirons?
Un tagad paspēlēsimies ar uzsvariem un skaņām un ieliksim šajā vīriešu vārdā latvisko divskani o [uo]. Ja skatāmies vēsturē, vārds Mirons cēlies no sengrieķu valodas, un ar to apzīmēja mirres, slāvu kultūrās tas saistās ar svēto nosaukumiem, bet latviski – jā, ļoti tuvu vārdam mironis.
Saistībā ar šo vārdu pirms gadiem padsmit bija arī kāds tiesas process. Runa gan nebija par vēstījumu, bet formu, proti, vecāki vērsās tiesā pret Liepājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu par atteikumu reģistrēt bērna vārdu bez latviskās galotnes. Viņi vēlējās, lai dokumentos ir rakstīts Miron. Tiesa atzina – nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam būtu nodarīts mantisks zaudējums vai morāls kaitējums, un bērnu reģistrācijā Latvijā ievērojamas mūsu valodas normas. Bet par to mazliet vēlāk.
Visu rakstu var izlasīt jaunajā žurnāla Patiesā Dzīve numurā, kas no 23. maija pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
