Kas ir mikrokrāpšana attiecībās? Visticamāk to piedzīvojuši vairums no mums
Mūsdienu digitālajā laikmetā robežas attiecībās kļūst arvien neskaidrākas. Flirts īsziņās, noslēpumainas sarunas sociālajos tīklos vai pārlieku liela interese par kādu kolēģi – vai tas viss jau ir krāpšana? Psihologi šo parādību dēvē par mikrokrāpšanu, un tā var būt daudz grūtāk pamanāma nekā tradicionālās neuzticības formas.
Mikrokrāpšana, termins, ko popularizējusi Austrālijas psiholoģe Melānija Šilinga, var nozīmēt jebkādu uzvedību, kas nav fiziskas vai emocionālas attiecības, ja tā ietver uzvedību, par kuru nevar atklāti runāt ar savu partneri, vēsta AP.
Papildus slepenām sarakstēm sociālajos tīklos, mikrokrāpšana var būt arī ilga uzkavēšanās pie biroja ūdens automāta, lai aprunātos ar kolēģi, dalīšanās ar personisku informāciju par savām attiecībām, vai īpaša sapošanās, ja zini, ka redzēsi kādu konkrētu cilvēku.
"Mēs vienkārši esam tam piešķīruši jaunu nosaukumu," saka psiholoģe Ebija Medkafa no Berklijas, Kalifornijā, kas vada podkāstu "Attiecības bez sarežģījumiem".
Medkafa norāda, ka lielākoties viņas pacientu vidū mikrokrāpšana saistās ar īsziņām vai ziņām sociālajos tīklos. Un tas var kļūt par slidenu ceļu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Attiecību normas mainās, un termini kā "poliamora" vairs nav tabu, tāpēc "patīk" nospiešana vai komentēšana pie kāda foto var šķist nekaitīga. Daudziem pāriem tas nerūp, saka Medkafa, bet tiem, kuriem rūp – tiem nav jājūtas vainīgiem.
"Attiecībās nav pareizā vai nepareizā – viss ir atkarīgs no vēlmēm," viņa skaidro.
Problēmas sākas tad, kad kāda rīcība atņem enerģiju no jūsu galvenajām attiecībām, pat ja tā nav konkrēti aizliegta.
"Tā ir krāpšana, ja tavam partnerim tas nepatīk, viņš par to nezina vai negribētu par to zināt," viņa saka.
Viņa iesaka atturēties no izspiegošanas, jo tas liecina par uzticības trūkumu attiecībās. "Viss, ko vēlaties zināt, ir tas, kā jūsu partneris izturas pret jums?" viņa teica. "Vai jūs jūtaties numur 1?"
Kā pāriem ar to tikt galā?
Šrēders saka, ka katrās attiecībās pastāv robežas – dažas tiek pārrunātas, citas ir pieņemtas pašsaprotami. Mūsdienās pelēkā zona ir kļuvusi plašāka nekā jebkad.
Īpaši svarīgi tas ir pāriem, kuri iepazinušies iepazīšanās lietotnē – viņiem būtu jāvienojas, vai šo lietotni dzēst un būt ekskluzīviem. Tāpat jādefinē, ko "ekskluzīvas attiecības" nozīmē – vai tas ir nedraudzēties ar citiem, nepiedalīties lietotņu sarunās vai nepameklēt citus cilvēkus sociālajos tīklos.
Labākais laiks šīm sarunām ir pirms rodas problēmas, pat ja grūti zināt, kad un kā to vispār uzsākt. Šrēders salīdzina to ar braucienu automašīnā:
"Ja domājat, ka jums ir pilna degvielas tvertne, jūs nesāksiet domāt: "Kad mums vajadzētu apstāties, lai uzpildītu degvielu?"," viņš teica.
Izmaiņas uzvedībā – piemēram, partneris kļūst noslēpumaināks ar telefonu vai biežāk skatās sociālos tīklus – var būt signāls. Taču nevajag uzreiz apsūdzēt. Labāk vienkārši izteikt novērojumu, ka partneris biežāk lieto telefonu, un tas rada bažas, jo nav skaidrs, ko tas nozīmē.
"Šāda ziņkārība ir daudz veselīgāks veids, kā uzsākt sarunu," saka Šrēders.
Viņš uzskata, ka mikrokrāpšana notiek dažādu iemeslu dēļ, bet bieži vien cilvēki vienkārši ilgojas pēc dzirksts, ko sniedz jaunas attiecības. Daži pacienti, kuri iesaistās slepenā uzvedībā, tālākas robežas nepārkāpj, taču, ja pamani, ka pats ko tādu dari – tas var būt zīmīgi.
Un tas ne vienmēr nozīmē attiecību beigas.
"Tā var būt šī krīze, lai atjaunotu," viņš teica. "Dažreiz, kad parādās šie mazie mikrokrāpšanas piemēri, var būt ļoti noderīgi saprast:" Labi, kāpēc man tas rodas?
Mikrokrāpšana nav melnbalts jēdziens – tas, kas vienam pārim ir pieņemami, citam var šķist nepieļaujami. Svarīgākais ir atklāta un godīga saruna par attiecību robežām un savstarpējām vēlmēm. Ja rodas šaubas vai neskaidrības, nevis apsūdzēt vai slēpt, labāk ir runāt. Tieši sarunas bieži vien kļūst par atslēgu stiprākām, dziļākām un uzticības pilnām attiecībām.
Mikrokrīzes, piemēram, mikrokrāpšana, var kļūt par iespēju augt – gan katram individuāli, gan kā pārim.
