Reāla problēma - visā pasaulē cilvēki kļūst arvien vientuļāki

Vientulība ir subjektīvs emocionāls stāvoklis, kuru piedzīvojam, kad trūkst nozīmīgu sociālo saišu. Lai gan tas nav tas pats, kas fiziskā vientulībā, ilgstoša sociālā izolācija ir galvenais faktors, kas veicina vientulības sajūtu, raksta Psychology Today, piedāvājot arī praktiskus risinājumus šai problēmai.

1. Digitālie ieradumi un to ietekme uz vientulību

Pandēmijas laikā digitālie ieradumi, piemēram, virtuāla saziņa, bija pielāgojami un palīdzēja uzturēt sociālās saites. Tomēr mūsdienās šie paši ieradumi var veicināt vientulību un atsvešināšanos. Sociālie mediji piedāvā dopamīna atlīdzības, kas rada ilūziju par saikni, bet tās neaizstāj reālas un nozīmīgas attiecības.

Sociālās izolācijas faktori, piemēram, urbanizācija, mainīgas ģimenes struktūras, uzticības zudums un digitālā komunikācija, ir kļuvuši par nozīmīgiem vientulības iemesliem. Tāpēc ir svarīgi apzināties savus digitālos ieradumus un analizēt, kā tie ietekmē mūsu attiecības.

2. Pusaudži un jaunieši ir īpaši uzņēmīgi pret vientulību

Pusaudža vecums un jaunā pieaugušā vecums ir īpaši jutīgi laiki sociālajai attīstībai. Jaunieši ir īpaši uzņēmīgi pret vientulību, jo šajā vecumā viņi veido savu identitāti un sociālās prasmes. Digitālā saziņa var palīdzēt saglabāt saikni, taču tā nenodrošina patiesu emocionālo tuvību.

Pandēmijas laikā jauniem cilvēkiem bija jāpiedzīvo svarīgs laiks bez normālas klātienes socializēšanās. Tas noveda pie sociālo prasmju trūkuma, kas var radīt neapmierinātību un palielinātu vientulības sajūtu.

3. Sociālā trauksme un digitālo ieradumu maiņa

Pārejot no digitālās komunikācijas uz reālu klātienes mijiedarbību, daudziem cilvēkiem rodas sociālā trauksme. Covid-19 radītās bailes no sabiedrības var padarīt klātienes mijiedarbību izaicinošu, īpaši introvertiem cilvēkiem. Mēs jūtamies ērti, kad varam slēpties aiz digitālā ekrāna, taču tas nerada patiesu piederības sajūtu.

Lai atjaunotu līdzsvaru, mums jāapzinās savi digitālie ieradumi un jāpārskata, kā tie ietekmē mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem.

4. Kā uzlabot sociālās attiecības: praktiski risinājumi

a) Apzināta mediju lietošana
Stingri ierobežojumi vai pilnīga sociālo mediju aizliegšana veicina vainas sajūtu, nevis uzlabo attiecības. Apzināta mediju lietošana palīdz uzlabot pašdisciplīnu un izpratni par to, kā mūsu digitālie ieradumi ietekmē mūsu dzīvi.

b) Mazas izmaiņas, kas var veicināt lielāku tuvības sajūtu
• Iesaistieties nejaušās sarunās. Noņemiet austiņas un nolieciet telefonu, stāvot rindā pēc kafijas vai veikalā. Uzsāciet nejaušu sarunu ar citiem. Sarunāšanās ar cilvēkiem rada kopīgu pieredzi, palielina baudu un arī atvieglo stresu. Piemēram, sakiet - "cik ilgi vēl mēs te stāvēsim šajā rindā?".
• Praktizējiet apzinātību. Neņemiet automātiski telefonu līdzi uz vannas istabu, pastkastīti vai citām vietām, kur aizpildāt tukšo laiku.
• Ejiet kopā, nevis viens. Pārvērtiet ekrāna laiku par sociālo laiku. Pārvērtiet solo video spēļu spēlēšanu par spēļu vakaru vai uzaiciniet draugus uz filmu skatīšanās ballīti, nevis skatieties vienatnē.
• Ieviesiet mobilo ierīču brīvas zonas. Veiciniet sarunas, veidojot maltītes kā telefonu brīvas zonas. Ieviesiet "telefonu miega laiku", kad tas tiek izslēgts naktī.
• Plānojiet iepriekš. Izveidojiet sarakstu ar nedigitālām aktivitātēm, kurām pievērsties, kad garlaikojaties, pirms ķerties pie telefona.
• Veiciniet īstas attiecības. Ļaujiet brīvajam laikam kļūt par zvanu draugam vai radiniekam, nevis bezjēdzīgu telefona skrollēšanu.
• Samaziniet kārdinājumu. Padariet savu telefonu mazāk pievilcīgu, pārejot uz pelēktoņu režīmu, organizējot lietotnes mapēs un atslēdzot nevajadzīgus paziņojumus.