
“Vai mēs varam atļauties bērnu?” Ko par ģimenes veidošanu pašlaik domā Latvijas sievietes

Pēdējā laikā Latvijā novērojams krass dzimstības kritums, kas raisa diskusijas par iespējamiem iemesliem. Nenoliedzami, ekonomiskā nestabilitāte ir viens no faktoriem, bet kā ar karu Ukrainā? Vai bailes par to, cik droši ir mūsu pašu zemē, arī ir viens no izskaidrojumiem?
Dūlas reizēm sastopas ar sievietēm, kuras šaubās, vai tagad ir īstais laiks bērniņam. "Mēs dzirdam jautājumus: 'Vai es spēšu būt laba mamma?', 'Vai mans partneris būs pietiekami atbalstošs?', 'Vai mēs varam atļauties bērnu?' un, protams, arī 'Vai pasaule būs droša arī pēc diviem gadiem, lai es savu bērnu varētu audzināt bez bailēm?'. Šīs ir ļoti reālas, pamatotas bažas, un katrs pāris ar tām saskaras savā veidā," intervijā portālam mammamuntetiem.lv norāda Latvijas Dūlu apvienības valdes locekle Dace Kaņepone, vienlaikus liekot uzsvaru, ka tas tomēr nav noteicošais.
Viņa norāda, ka nav konkrētu socioloģisku pētījumu, kas pierādītu, ka politiskā spriedze tieši ietekmē dzimstību, taču kopējā sabiedrības noskaņa neapšaubāmi rada fonu, kas var ietekmēt individuālus lēmumus. "Protams, ka trauksme un nestabilitāte ietekmē sieviešu emocionālo stāvokli. Ja mēs runājam par jautājumu, vai cilvēki baidās laist pasaulē bērnus tāpēc, ka nezinām, kāda būs situācija pēc gada vai diviem – jā, tas noteikti ir viens no faktoriem. Tomēr, kad sieviete un vīrietis sajūt spēcīgu vēlmi veidot ģimeni, šīs bailes atkāpjas otrajā plānā," viņa piebilst.
"Kad ģimenē ir šī sajūta, ka varbūt ieplānojam vēl vienu mazuli, tas tomēr vairāk būs emocionāls lēmums. Tie, kas vienmēr kalkulē izdevīgo brīdi, tā arī var nekad neļauties šim lēmumam. Pareizais laiks var nekad nepienākt," viņa skaidro.
Daba ir unikāla
Sabiedrībā bieži tiek debatēts, vai konkrētais laiks ir labvēlīgs mazuļa dzimšanai. "Protams, ka trauksme un ekonomiskā spriedze vienmēr nospēlē savu lomu, bet daba savā ziņā ir unikāla – ģimenes spēku un cilvēku pašsaglabāšanos ļoti saudzē."
Viņa norāda, ka, tiklīdz sieviete uzzina, ka ir stāvoklī, viņa intuitīvi vairāk abstrahējas no ārējās pasaules un koncentrējas uz savu mazuli. "Kad mazulis ir pieteicies, tad apkārt notiekošais vairs nekādu lomu nenospēlē, bet par labu izvēlei – vai plānot mazulīti, kaut kādu lomu tas noteikti spēlē. Interesanti, ka antropologi jau ir pētījuši, ka arī tieši tādos spriedzes pilnos periodos bērni tomēr piesakās."
Kaņepone uzsver, ka sievietes emocionālais stāvoklis un domas būtiski ietekmē gan viņu pašas labsajūtu, gan mazuli: "Mēs visi zinām, ka pilnīgi itin viss, ko sieviete jūt, dzird, risina, pārdzīvo, lielā mērā nosaka emocionālo labsajūtu mazulim. Ir arī kaut kāda kolektīvā zemapziņa. Tie bērni tomēr paši piesakās, viņiem ir kaut kāds plāns nākt pasaulē tieši šādos apstākļos. Arī Ukrainā, neraugoties uz karu, joprojām dzimst bērni."
Tāpat viņa uzsver, ka mātes spēks un instinkti ir ļoti spēcīgi: "Mēs zinām, kā jaunajām māmiņām briest sevī spīts, spēks un resursi – es izdarīšu visu, ko vien varu savas ģimenes labā! Mēs nekad nezinām, kā paaugstinātas nedrošības apstākļos var uzjundīt mūsu tautas vai sabiedrības pašsaglabāšanās instinkts. Ir kaut kāds ģimenes stabilitātes kodols, kas iedod spēku aizstāvēt savus bērnus."
Vai ir īstais laiks?
Lēmums par bērniņu lielā mērā ir saistīts ar pāra iekšējo sajūtu. "Tiem pāriem, kuriem jūtas ir pāri visam un kuriem ir pašsaprotami: mēs esam apprecējušies un veidojam jaunu ģimeni, tie dzīvo citā dimensijā. Viņi plāno ģimeni neatkarīgi no tā, kas notiek valstī vai ārpus tās. Viņiem ir pārliecība – mīlestība ir pāri visam, un gan jau viss atrisināsies," stāsta Dace.
Antropologi ir pētījuši, ka arī spriedzes pilnos periodos bērni dzimst, un šis fenomens joprojām nav pilnībā izskaidrots. "Kāpēc tagad Latvijā ir bedre, mēs varam tikai minēt – iespējams, tas saistīts ar ekonomiskiem faktoriem, paaugstinātu trauksmi un darba apstākļu nestabilitāti. Bet mēs redzam arī daudz sieviešu, kuras ļoti vēlas mazulīti, taču nevar ieņemt bērniņu, iespējams, tieši stresa dēļ," viņa piebilst.
Lai saglabātu mieru, Dace iesaka pievērsties sev un izvairīties no negatīvas informācijas. "Vienkārši neskatīties negāciju pilnas filmas un ziņas, kas satrauc. Labāk iet mierpilni gulēt, vairāk atrasties dabā, veidot kontaktu ar sevi un savu iekšējo pasauli. Mazulis var pieteikties tikai tad, kad sieviete jūtas droša un mierīga. Stress var samazināt šo iespēju, tāpēc ir svarīgi praktizēt iekšēju līdzsvaru."
Lai gan šobrīd Latvijā novērojams dzimstības kritums, Kaņepone uzsver, ka demogrāfiskie procesi vienmēr ir cikliski: "Ir laiki, kad bērni dzimst vairāk, un ir laiki, kad mazāk. " Ja ir vēlme pēc ģimenes pieauguma, bet ir šaubas, vai ir īstais laiks, der atcerēties, ka ir jādzīvo šeit un tagad. "Ja vien pārī ir mīlestība, ja vien sieviete jūtas vesela, tad ir vēl pilnīgi citi enerģijas resursi, kas nospēlē par labu ģimenes drošībai. Tas ir tāpat kā vienmēr baidīties, vai mums būs pēc 5 gadiem darbs... Ir jādzīvo šeit un tagad, un nevajag iesaistīties nākotnes dažādu scenāriju izspēlēšanai galvā. Un ja tu jūti, ka tu gribi mazulīti, tad dod iespēju viņam atnākt. Tev ir sava dzīve, un tā ir vissvarīgākā. Tev nebūs jādzīvo ne mammas, ne vecmammas, ne ukraiņa, ne kāda cita scenārijs. Mēģini sadzirdēt, ko tu un tavs partneris vēlaties. Ja jūtat, ka vēlaties mazuli – ļaujieties tam, jo pareizais laiks var nekad nepienākt. Galvenais ir ieklausīties sevī, nevis citu viedokļos."