Daudzi domā, ka esi slinks, bet patiesībā tā ir slimība
Nemitīgu darbu vai veicamo uzdevumu atlikšanu uz vēlāku laiku sauc par prokrastināciju. Cilvēki, kuri cieš no prokrastinācijas, mokās un par šo jautājumu nevaimanā un laiski nediskutē, dzerot kapučīno. Vairāk par prokrastināciju lasi žurnāla "100 Labi Padomi" jaunākajā numurā.
Konsultē psihiatre Lada Stoligvo.
Nereti prokrastināciju jauc ar slinkumu. Kas īsti ir slinkums? Šķiet tik vienkārši definējama lieta, tomēr slinkums no slinkuma atšķiras tieši tāpat kā dvīņi viens no otra. Ir veselīgais slinkums, kas raksturīgs teju visiem, jo īpaši piepūlēties nav mūsu dabā. Cilvēki radīti tā, lai izgudrotu jaunas metodes un tehnoloģijas, kas atvieglo dzīvi, padarot slinkumu iespējamu. Un galu galā katram cilvēkam reizi pa reizei nepieciešams paņemt pauzi, lai atpūstos un paslinkotu, atjaunotu resursus.
Tomēr slinkums var būt arī destruktīvs, kad cilvēkam ir vienalga gan par darba pienākumiem, gan personīgo dzīvi. Uz šādu cilvēku vispār nevar paļauties, turklāt viņu tas nemaz neuztrauc.
No prokrastinācijas cieš aptuveni 20 % cilvēku, un speciālisti izšķir divus iemeslus tās attīstībai. Pirmais – tā var būt personības iezīme, kas radusies bērnībā vai nu pārāk stingras audzināšanas dēļ, vai arī tāpēc, ka bērns audzis haotiskā vidē. Otrais – prokrastinācija var būt viens no psihiskas saslimšanas – depresijas un šizofrēnijas – simptomiem. Tad tā parādās pēkšņi un iepriekš cilvēkam nav bijusi raksturīga.
Visu rakstu lasi žurnāla 100 labi padomi jaunajā numurā, kas no 5. februāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
