“Lūdzu, nesakiet bērniem šīs piecas frāzes!” psihologi brīdina vecākus
Sazināšanās ar bērniem ne vienmēr ir vienkārša. Viņi bieži saprot vairāk, nekā pieaugušie uzskata, taču pareizās komunikācijas veids var būt izaicinošs – nevēlaties lietot pārāk sarežģītu valodu, bet arī pārmērīga vienkāršošana var radīt neizpratni.
Eksperti norāda, ka ir vairākas frāzes, no kurām vecākiem un vecvecākiem būtu jāizvairās, lai veicinātu veiksmīgu komunikāciju ar bērniem un pusaudžiem. Psihologi Dr. Karolīna Danda un Dr. Sāra Brēna dalījās ar portālu "Parade" piecās izplatītās frāzēs, kas var radīt negatīvu ietekmi, pat ja tās tiek lietotas ar labiem nodomiem.
“Perfekti!”
Šo vārdu vecāki bieži lieto, kad viss notiek, kā plānots, taču tas var radīt nepareizu priekšstatu.
“Vārda "perfekts" lietošana var veicināt pārliecību, ka pilnība ir sasniedzama un sagaidāma,” skaidro Dr. Danda. Tā vietā labāk izmantot frāzes kā “labs darbs!” vai “tas darbojas, paldies!”
“Tas nav nekas svarīgs...”
Tas, kas šķiet maznozīmīgs pieaugušajam, bērnam var būt ļoti svarīgs.
“Bērniem un pusaudžiem trūkst vecāku dzīves pieredzes,” saka Dr. Danda. “Ir svarīgi atzīt viņu jūtas un klausīties, lai viņi spētu izteikt emocijas. Tas palīdz viņiem vieglāk pārvarēt sarežģītas situācijas,” viņa piebilst.
“Tev vajadzētu darīt tā...”
Tieša norādīšana var mazināt bērna pašapziņu. Tā vietā Dr. Danda iesaka: “Man ir dažas idejas, ja vēlies tās dzirdēt.” Šī pieeja ļauj bērnam saglabāt neatkarību un rada sajūtu, ka vecāki ir pieejami, lai atbalstītu.
“Kā tev pagāja diena?”
Lai gan jautājums šķiet nevainīgs, tas var izraisīt aizkaitinājumu. Dr. Danda iesaka aizstāt jautājumu ar novērojumiem, piemēram, “priecājos, ka esi mājās” vai “labi, ka atgriezies.”
Dr. Brēna piebilst: “Pēc garas, prasīgas dienas bērnam var būt grūti reflektēt uzreiz, kas var radīt noslēgšanās reakciju.”
“Kurā augstskolā plāno studēt?”
Šis jautājums bieži izraisa stresu, jo ne visiem ir vienāds izglītības ceļš. “Daži bērni izvēlas vai ir piemērotāki amatniecības darbiem vai citiem ceļiem,” norāda Dr. Danda. Labāk jautāt: “kādi ir tavi plāni pēc skolas beigšanas?”
Psihologi uzsver, ka svarīgākais ir būt iejūtīgam un atvērtam pret bērna domām un emocijām, lai veicinātu uzticēšanos un veiksmīgu komunikāciju.
