Viena svarīgākā lieta, lai izdotos mainīt ieradumus. Stāsta geštaltterapeite Solvita Vektere

Ne velti ir teiciens, ka ieradumam ir liels spēks. Tā spēks ir tik milzīgs, tāpēc ka ieradums parasti ir automātiska darbība, par kuru mēs pat nedomājam. Visgrūtāk mainīt tos ieradumus, kas kļuvuši par sabiedrotajiem kopš bērnības, jo tiem ir dziļas saknes. Mēdz teikt, ka sliktie ieradumi pielīp ātrāk nekā labie. Tas tāpēc, ka tie parasti ir baudkārāki. Cilvēka dzīve bieži sastāv no grūtību pārvarēšanas, ciešanām, savukārt visi neveselīgie ieradumi ir vērsti uz baudu un ātri iegūstamu atvieglojumu. Tieši tāpēc no tiem arī ir tik grūti atteikties.

Prognozes ir dažādas – kaut kas jāizdara 3, 10 vai 21 reizi vai dienu, lai tas kļūtu par ieradumu. Dažreiz saistībā ar ieraduma veidošanu runa ir par diviem gadiem. Katrs no šiem skaitļiem ir reāls, viss atkarīgs no tā, cik plastiskas ir cilvēka smadzenes un cik ātri tajās veidojas jaunas neironu saites. Jo vecāks cilvēks, jo lēnāk viņš pieņem visu jauno un ir gatavs to pamēģināt.

Motivācija ir vissvarīgākā

Ja ārsts pasaka – kardināli jāmaina uzturs, pilnībā jāatsakās no alkohola, jāsāk vingrot, jāsakārto miega režīms –, tas ir patiešām daudz prasīts. Turklāt to, ka kaut kas ir jāmaina, cilvēks var saprast kā skaidru signālu, ka līdz šim dzīvojis nepareizi, tāpēc daudzi to uztver ar aizvainojumu un dusmām. Piemēram, ārsts izrēķina pacienta ķermeņa masas indeksu un paziņo, ka cilvēks cieš no aptaukošanās. Tas patiešām var šķist aizvainojoši, īpaši, ja cilvēks šo faktu smagi pārdzīvo jau gadiem. Šādiem cilvēkiem nepieciešama saudzīga pieeja, ārstam jāatrod argumenti, lai pacientu ieinteresētu kaut ko mainīt – meklēt informāciju un rīkoties. Ļoti noder, ja ārsts izskaidro, kas notiek pacienta organismā un kādi būs viņa ieguvumi, mainot dzīvesveidu.

Visu rakstu lasi žurnāla 100 labi padomi jaunajā numurā, kas no 3. janvāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē  Zurnali.lv.