"Nekādu bērnu es neesmu dzemdējusi!" gadiem ilgi bioloģisko vecāku meklējumi beidzas ar pavērsienu, kas realitātē pārspēja visas fantāzijas

Lai gan viņai beidzot izdevās atrast sievieti, kas pirms 40 gadiem bija viņu dzemdējusi, Tamuna labi apzinājās, ka šī sieviete nebūt nepriecāsies par viņas zvanu. Taču tas, ko viņa nebija gaidījusi, bija tas, ka sievietes balss otrā galā izklausīsies tik vēsa un aizkaitināta.

"Viņa sāka uz mani kliegt, tieši klausulē, ka nekādu bērnu nekad nav dzemdējusi. Ka viņa nevēlas ar mani neko kopīgu," Tamuna atminas, piebilstot, ka no pārsteiguma ne tik daudz saskumusi, cik pārsteigta par tik niknu noraidījumu.

"Dzirdēt es biju gatava burtiski jebko," viņa turpina. "Taču realitāte pārspēja visas manas fantāzijas." Tamuna zināja, ka māte, kura nekad nav devusi meitai ziņu par sevi, diez vai vēlas ar viņu atkal satikties, tomēr nolēma piedzīvot likteni, raksta BBC.

Viņa gribēja uzzināt, kā un kādos apstākļos adopcija notikusi. Un vēl nedeva mieru jautājums par to, kurš tad bija viņas īstais tēvs, un atbildi viņa varēja saņemt tikai no savas īstās bioloģiskās mātes.

Meklējumi sākušies jau 2016. gadā. Šķirojot dokumentus mātes mājā pēc viņas nāves, Tamuna tur pārsteigta atrada dzimšanas apliecību - uz sava vārda, bet ar pavisam citu dzimšanas datumu. Tā viņai pirmo reizi radās aizdomas, ka vecāki viņu adoptējuši.

Parakņājusies internetā, viņa feisbukā izveidojusi grupu ar nosaukumu "Vedzeb" jeb "Es meklēju", cerot tādējādi atrast savus patiesos bioloģiskos vecākus. Tomēr, būdama pēc profesijas reportiere, meklēšanas procesā Tamuna vispirms atklāja vērienīgu bērnu tirdzniecības noziedzīgu shēmu, kas gadiem ilgi bija darbojusies Gruzijā. Gadu desmitiem krāpnieki baltos halātos ir slēpuši jaundzimušos mazuļus no viņu vecākiem, ziņojot par to, ka bērns nav izdzīvojis - lai pēcāk pārdotu bērnus uz citām ģimenēm.

Pateicoties Tamunas paveiktajam cītīgajam darbam, izdevās atjaunot simtiem ģimeņu, taču viņas pašas izcelsme no tā nebūt nekļuva skaidra un žurnālistei tā arī palika mīkla.
"Šajā stāstā es biju reportiere, bet tajā man bija arī personīgā misija," viņa atceras.

Viss mainījās pagājušajā vasarā, kad caur savu grupu feisbukā viņa saņēma ziņu no nepazīstama vīrieša no attāla Gruzijas ciema, kurš pastāstīja, ka pirms gandrīz 40 gadiem pazinis kādu sievieti, kura slēpusi savu grūtniecību, līdz ar to dzemdējusi slepeni - Tbilisi, 1984. gada septembrī.

Ap to pašu laiku piedzima arī Tamuna, par ko viņa publiski stāstīja savas grupas biedriem. Svešinieks bija pārliecināts, ka viņa senā paziņa ir īstā Tamunas māte. Meklēšana internetā rezultātu nedeva, un tad Tamuna savā grupā jautāja, vai kāds nepazīst sievieti ar šādu vārdu. Drīz viena no grupas loceklēm viņai atsūtīja īsziņu, pastāstot, ka 1984. gadā slepeni dzimusī sieviete ir viņas tante. Oriģinālu ziņu ar Tamunas jautājumu viņa lūgusi no grupas izņemt - apmaiņā pret solījumu iziet DNS testu.

Kad Tamuna zvanīja mātei, viņa gaidīja ģenētiskās analīzes rezultātus. Tie bija gatavi pēc nedēļas. DNS tests neatstāja nekādu šaubu - sieviete, kas Tamunai rakstīja feisbukā, patiešām ir viņas māsīca. Tamunai bija tik neapstrīdams pierādījums, ka viņa spēja pārliecināt māti atzīt patiesību un nosaukt viņas tēva vārdu: Gurgens Horava.

"Pirmos pāris mēnešus man nebija ne jausmas, ka tas viss notiek ar mani," viņa atceras. Uzzinājusi tēva vārdu, Tamuna ātri sameklēja viņu feisbukā. Un vispirms noskaidroju, ka viņš bijis viens no viņas daudzajiem sekotājiem sociālajos tīklos: Tamunas Museridzes darbs gruzīnu ģimeņu atkalapvienošanā ir labi zināms visā valstī.

Pārsteidzošākais bija tas, ka vēl pirms trim gadiem abi viens otru pievienoja draugu sarakstam. Sekojot savas īstās ģimenes Tamunas meklējumiem, viņam nebija ne jausmas, ka viņš pats ir tās daļa. "Viņš pat nezināja, ka mana bioloģiskā māte bija no viņa stāvoklī, skaidro Tamuna.  "Viņam tas bija milzīgs pārsteigums."

Jauniegūtie radiniek drīzumā vienojās tikties Zugdidi - dzimtajā Gurgena pilsētā Gruzijas rietumos, aptuveni 260 kilometrus no Tbilisi, kur dzīvo viņa meita.

Tagad, atceroties šo braucienu, Tamuna stāsta, ka bijusi šoka stāvoklī. Tomēr, piegājusi pie Gurgena dārza vārtiem, sieviete pēkšņi sajuta apbrīnojamu mieru. Kad viņai pretī iznāca 72 gadus vecs sirmgalvis, abi vispirms apskāvās, tad uz mirkli sastinga, lai paskatītos viens otrā jau uzmanīgāk - un abi nespēja apvaldīt smaidu.

"Kamēr viņš uz mani skatījās, mani pārņēma dīvaina sajūta," viņa atceras. "Bet mani vienkārši pārņēma visdažādākās emocijas." Viņai bija daudz jautājumu, bet ar ko sākt? "Mēs vienkārši sēdējām blakus, skatījāmies viens uz otru un mēģinājām atrast, kas mums kopīgs," stāsta Tamuna.

Sarunas gaitā noskaidrots, ka kopīgu interešu tēvam ar meitu nav mazums. Gurgens kādreiz bija labi pazīstams kā Gruzijas valsts baleta dejotājs, tāpēc viņam bija prieks uzzināt, ka abas Tamunas meitas - tātad abas viņa mazmeitas - arī mantojušas šādu aizrautību. "Viņām abām ļoti patīk dejot," smaida Tamuna.

Lai iepazītos ar Tamunu, Gurgens savās mājās bija sapulcinājis visu ģimeni. Viņai tika prezentēti jauni radinieki - vienaudži un brālēni un māsas, tantes un onkuļi. Ģimenes locekļi vienbalsīgi atzina, ka starp zaudētajiem radiniekiem ir spēcīga līdzība. "No visiem sava tēva bērniem es viņam līdzinos visvairāk," apgalvo Tamuna.

Vakaru viņi pavadīja, stāstot viens otram stāstus no savas dzīves, paralēli baudot tradicionālo gruzīnu mājas virtuvi un dziesmas Gurgena pavadījumā, kurš spēlēja akordeonu.
Lai gan ilgi gaidītā iepazīšanās ar tēvu notikusi, Tamunu joprojām mocījis jautājums: vai tiešām viņu, tāpat kā tūkstošiem citu gruzīnu bērnu, piedzimstot nozaga mātei un pārdeva svešiem cilvēkiem?

Tomēr viņas audžuvecāki bija miruši, tāpēc nebija neviena, kam jautāt. Beidzot oktobrī viņai radās iespēja uzdot šo jautājumu savai bioloģiskajai mātei. Viņu tikšanos sarīkoja Polijas telekompānija, kas par Tamunu uzņēma dokumentālo filmu. Žurnālisti vienojās par mātes un meitas tikšanos divatā.

Izrādījās, ka atšķirībā no daudziem pazudušajiem bērniem, kuriem Tamuna palīdzēja atkalapvienoties ar vecākiem, pati no vecākiem viņa nav nozagta. Māte atteicās no jaundzimušās meitas pati - un 40 gadus glabāja šo noslēpumu.

Nokaunējusies māte nolēma paturēt savu grūtniecību noslēpumā. 1984. gada septembrī, aizbraucot uz Tbilisi dzemdēt, viņa pārliecināja tuviniekus, ka brauc uz nenozīmīgu ķirurģisku operāciju. Un pēc dzemdībām nevis uzreiz brauca atpakaļ uz mājām, bet palika galvaspilsētā līdz brīdim, kad Tamunai tika atrasta jauna ģimene.

"Man bija ļoti sāpīgi uzzināt, ka savas pirmās 10 dzīves dienas, pirms adopcijas, esmu pavadījusi ar māti divatā," atzīst Tamuna. Pēc viņas teiktā, māte lūgusi viņu melot un visiem pateikt, ka arī viņa ir nozagta. Viņa pat piedraudējusi meitai pārraut tikko atjaunojušos kontaktu. Taču viņa kategoriski atteicās, aizbildinoties, ka nevar atļauties tā rīkoties. Pēc Tamunas domām, tā būtu kliedzoša netaisnība pret visiem vecākiem, kuru bērni tiešām tika nozagti dzemdībās.

"Ja es melošu, tam vairs neticēs neviens un nekad," viņa ir pārliecināta. Māte norādīja uz durvīm, un kopš tā laika viņas vairs nesarunājās. "Vai es tagad atkal ietu visu šo ceļu?" Tamuna jautā, un tad pati sev atbild: "Protams, es to noteikti darītu atkal. Es tik daudz uzzināju par savu jauno ģimeni."