Sarunas aizstāj trula skrollēšana. Kāpēc sociālie tīkli ir tik pievilcīgi?
foto: Shutterstock
Sociālo tīklu bezmērķīga pārskatīšana arī ir veids, kā regulēt emocijas, izvairīties no problēmām, aizbēgt no garlaicības.
Attiecības

Sarunas aizstāj trula skrollēšana. Kāpēc sociālie tīkli ir tik pievilcīgi?

Dzīvesstila nodaļa

"100 Labi Padomi"

Nereti runā par to, ka bērni un pusaudži daudz sēž telefonā, bet, aizejot uz kafejnīcu, labi redzams, ka arī pieaugušie nevis sarunājas, bet gan skatās katrs savā telefonā.

Sarunas aizstāj trula skrollēšana. Kāpēc sociālie ...

Sociālā valūta

Iemesli, kāpēc pat vairākas stundas dienā cilvēks pavada sociālajos tīklos, bērniem un pieaugušajiem ir līdzīgi. Mēs visi izjūtam vēlmi sekot citu dzīvei; mēs esam sociālas būtnes, mijiedarbojamies ar citiem un nereti pat neapzināti salīdzinām sevi ar apkārtējiem. Protams, jo augstāks pašvērtējums, jo salīdzināšanās mūs ietekmē mazāk. Salīdzināšanās rada izkropļotu priekšstatu par realitāti pilnīgi visiem, jo sociālajos tīklos cilvēki visbiežāk parāda to, ko vēlas parādīt, un tā nav īstā realitāte.

Sociālo tīklu bezmērķīga pārskatīšana arī ir veids, kā regulēt emocijas, izvairīties no problēmām, aizbēgt no garlaicības. Bērniem un pusaudžiem ir izteikta vajadzība piederēt, gūt atzinību – vai es iederos, vai esmu līdzīgs saviem elkiem, cilvēkiem, kuri man ir svarīgi? To nodrošina like (sirsniņu) sistēma. No vienas puses, tai ir pozitīva pamatdoma – paslavēt un vairot pozitīvo. No otras puses, ja cilvēks nesaņem gana daudz paceltu īkšķīšu, tad jūtas slikti, un ilgtermiņā pat var attīstīties mentālās veselības problēmas, jo šie like ir kā sociālā valūta, kas nosaka cilvēka vērtību. Pētījumi par mentālo veselību atklāj, ka pārāk bieža sociālo tīklu lietošana ir saistīta ar augstāku trauksmes, depresijas un paškaitējuma līmeni, kā arī ar zemāku spēju uzņemties risku. Īpaši bīstami tas ir bērniem un pusaudžiem, kuri, ikdienā redzot pieaugušo uzvedību, pieņem to kā normu. No vienas puses, bērniem un pusaudžiem ir vieglāk pielāgoties jauniem paradumiem, no otras, viņiem nav tik daudz apzinātības un pašdisciplīnas, lai to darītu.

Ieradums šķērsgriezumā

Ieradums ir atkārtota darbība, ko cilvēks bieži veic neapzināti vai daļēji apzināti. Tas var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Kā veidojas ieradums? Tu apzināti izvēlies kaut ko darīt, piemēram, pavingrot pēc pamošanās, un pamazām smadzenēs veidojas neironu ķēde. Jo biežāk tu šo darbību atkārto, jo stiprāka ir neironu ķēde un tev vajag mazāk atgādinājumu, lai darbību atkārtotu. Ja ieradumam ir pozitīva ietekme uz dzīvi, tas nostiprinās aizvien vairāk. Diemžēl diezgan bieži pozitīva ieraduma ietekmi var sajust tikai ilgtermiņā.

Turpretī negatīvie ieradumi sniedz būtisku īstermiņa atalgojumu. Piemēram, paņemot telefonu un ieskatoties feisbukā, tu uz mirkli aizmirsti par savām problēmām. Vai arī, kad zvana modinātājs un tu kā katru rītu nospied pogu, kas signālu atliek, tu izjūti spēcīgu labsajūtu, ka vari vēl dažas minūtes pagulēt. Ja tu nepiedzīvo negatīvas sekas, piemēram, regulāri nenokavē darbu, tad ieradums iesakņojas. Ja saproti, ka ieradums jāmaina, jo tas negatīvi ietekmē tavu dzīvi, to var pārtraukt ar gribasspēku, jo ieradums nesakņojas tik dziļi kā atkarība.

No eiforijas līdz noliegumam

Atkarības gadījumā darbība ir automātiska, pat kompulsīva, un to ir grūti pārtraukt. Vilkme veikt kādu darbību ir tik spēcīga, ka ar gribasspēku to pārtraukt šķiet neiespējami. Piemēram, cilvēks izjūt nepārvaramu un tūlītēju vajadzību apskatīt sociālā tīkla ziņu lenti, lai iegūtu pozitīvas emocijas. Tās rada dopamīns, kas šādos mirkļos izdalās smadzenēs un mudina darbību atkārtot. Atkarības gadījumā ar laiku prieks un eiforija mazinās, jo izdalās arvien mazāk dopamīna, līdz ar to nepieciešams viedierīcē pavadīt arvien vairāk laika.

Atkarība no viedierīces rada problēmas, ko izjūt gan pats cilvēks, gan līdzcilvēki. Bērniem cieš mācības, pieaugušie nevar sasniegt mērķus, arvien mazāk laika atvēl hobijiem, neveido tik ciešas sociālās saites. Atkarībai raksturīgs arī noliegums, jo būt atkarīgam nozīmē vājumu, nespēju kontrolēt sevi un savu dzīvi, un tas nevienam nepatīk. Bieži vien atkarīgi cilvēki saka – ja gribētu, es varētu to nedarīt. Diemžēl realitāte ir pavisam cita.

Kā cīnīties ar atkarību?

Motivācija rīkoties rodas brīdī, kad cilvēks saprot, ka zaudējumi pārsniedz ieguvumus. Svarīgs ir atbalsts, jo bez tā ar atkarību cīnīties ir grūti.

* Apzinātība. Jāsaprot, kādos brīžos izpaužas viedierīču atkarība. Varbūt tas ir saistīts ar nogurumu, izsalkumu, stresu, vientulību.

* Spēja pagaidīt. Vilkme nav bezgalīga; ja tā rodas, jācenšas kaut vai uz dažām minūtēm to atlikt. Tā iegūsi pauzi apzinātībai, kas varētu palīdzēt šo impulsu pārsērfot kā vilni.

* Vērtības un mērķi. Uzraksti uz papīra savus mērķus un vērtības – tas stiprinās motivāciju cīnīties ar atkarību. Piemēram, ja tava vērtība ir brīvība, tas tev var palīdzēt apzināties, ka atkarība ierobežo, tātad ir pretrunā tam, kas tev ir svarīgs.

* Plāns. Padari atkarību grūtāk pieejamu. Ja grābeklis, uz kura parasti uzkāp, ir feisbuks, izdzēs to no telefona, atstāj tikai datorā. Dažreiz vēlme pāriet, ja tās piepildīšanai ir kaut nelieli šķēršļi.