Kāpēc jaunas sievietes tepat kaimiņos izvēlas kļūt par tālbraucējām? 26 gadus vecās Viktorijas pieredzes stāsts
Sieviete pie kravas automašīnas stūres, šķiet, nav nekāds jaunums mūsdienās, tomēr ziņkārīgo acis šāds skats joprojām piesaista. Redzot 26 gadus veco tālbraucēju Viktoriju Kasparavičūti no Marijampoles, kura dzīvo Kauņā, daudzi izbrīnā jautā, kāpēc viņa izvēlējusies šādu darbu, raksta "tv3.lt".
Sarunas laikā Viktorija pastāstīja, kas pamudināja viņu izvēlēties šo profesiju, un atklāja, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties ikdienā. Tomēr, par spīti visam, sieviete apliecināja, ka šo darbu nemainītu ne pret vienu citu.
Nav tālbraucēja, kas būtu teikusi, ka šis darbs sievietēm ir ļoti pievilcīgs. To apstiprināja arī Viktorija, sakot, ka tieši tāpēc viņa pati sāka interesēties par šo profesiju. Viņa pastāstīja, ka atalgojums un darba apstākļi viņu ļoti piesaistījuši, tāpēc nolēmusi pamēģināt nokārtot kravas automašīnas vadītāja tiesības.
"Mans bijušais vīrs strādāja šajā jomā, tāpēc domāju, ka varbūt arī es vēlētos pamēģināt kopā ar viņu strādāt. Atceros, ka man izdevās nokārtot vadītāja tiesības jau ar pirmo reizi, jo ļoti to vēlējos. Tomēr viss izvērtās tā, ka mēs ar vīru kopā strādājām tikai pāris mēnešus, un pēc tam izšķīrāmies. Tad es turpināju strādāt viena, un tagad jau ir pagājuši seši gadi, kopš strādāju šajā nozarē," stāstīja Viktorija. Viņa atzina, ka lēmumu kļūt par tālbraucēju visi viņas tuvinieki uzņēma pozitīvi. Viktorija pastāstīja, ka vienmēr ir jutusi tuvinieku atbalstu un rūpes, tāpēc nekādu problēmu ar to nebija. "Patiesībā, visi mani ļoti atbalstīja profesijas izvēlē. Prieks arī par to, ka viņi vēl aizvien var lepoties ar mani," viņa sacīja.
Ceļo pa Eiropu
Runājot par savu darbu, Viktorija pastāstīja, ka pašlaik nestrādā Lietuvā. Viņa atklāja, ka braukā pa dažādām Eiropas valstīm un piegādā kravas uz objektiem. Pēc viņas teiktā, pirmais darbs no rīta ir paņemt kravas automašīnu un doties uz objektu, kur tiek saņemta krava. Lai nogādātu šo vienu vai vairākas kravas no viena punkta uz otru, sievietei ir visa diena. "Dažos gadījumos man pašai jāiekrauj krava, citreiz to ielādē kāds cits. Tomēr, kravas nostiprināšana ir mans pienākums. Vienmēr nostiprinu kravu ar vairākiem siksnu komplektiem. Tas ir nepieciešams, jo pastāv noteikti regulējumi, kas šoferiem jāievēro pašiem," viņa paskaidroja.
Jautāta par kravu svaru, Viktorija pastāstīja, ka tās ir dažādas. Viņa norādīja, ka, ja ir nepieciešama kravas iekraušana ar rokām, to var veikt jebkurš - gan vīrietis, gan sieviete. Taču reizēm gadās arī smagas kravas, un tad viņa saņem palīdzību no citiem darbiniekiem. "Tomēr, cenšos visu paveikt pati," uzsvēra Viktorija. Runājot par savu darba grafiku, viņa pastāstīja, ka reisi parasti ilgst sešas nedēļas. Dienā viņa brauc aptuveni deviņas stundas, un divas reizes nedēļā - desmit stundas.
Priekšrocības atsver trūkumus
Kā jau visās profesijās, arī tālbraucējas darbā ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un Viktorija atzina, ka arī viņas darbs nav izņēmums. Viņa dalījās ar dažiem darba niansēm. Pēc viņas teiktā, reizēm ir grūti piegādāt kravu līdz galamērķim, vai arī jāstrādā ar lieliem svariem. "Ir izaicinājumi. Piemēram, ļoti mazos Eiropas ciematos kravu izkraušana mēdz būt sarežģīta. Tāpat jāstrādā ar lieliem svariem - dažas kravas ir patiešām ļoti smagas. Un vēl ceļi - dažās vietās ir grūti iebraukt, citās - izbraukt," viņa stāstīja.
Tomēr priekšrocības atsver trūkumus. Viktorija norādīja, ka darba apstākļi, maza fiziskā slodze un labs atalgojums ir liels motivācijas avots. Viņa uzsvēra, ka šajā darbā nekad nejūtas pārslogota un ir gandarīta par profesijas izvēli: "Uzskatu, ka šis darbs ir pievilcīgs, jo tajā nav daudz fiziskā darba, lielāko daļu laika pavadi pie stūres. Arī atalgojums ir ļoti labs."
Darba apstākļi arī ir vilinoši. Tas nav tā, ka jāstrādā no rīta līdz vakaram - reizēm ir brīži, kad vienkārši jāpastāv, jo nevar turpināt braucienu.
Vīriešu uzmanība un atalgojums
Vēl viens interesants šī darba aspekts ir lielā vīriešu uzmanība. Viktorija atzina, ka šajā nozarē sievietes ar to var saskarties bieži. Viņa pati esot piedzīvojusi ievērojamu vīriešu interesi, taču, tā kā nereaģēja uz uzmanības izrādīšanu, vīrieši ātri vien atkāpās. "Parasti viņi jautā, kāpēc es strādāju šajā darbā, cik ilgi to daru, viņiem ir interese. Es cenšos pārāk neatsaukties, jo, tiklīdz reaģē, sākas vēl lielāka uzmanības izrādīšana," viņa atzina.
Runājot par piedzīvoto darbā, Viktorija stāsta, ka bieži vien, ieraugot viņu, vīrieši sāka filmēt un fotografēt. "Mans augums un svars ir ļoti mazs, tāpēc tas viņiem laikam šķita interesanti. Reizēm viņi pieiet pie mašīnas, uzsāk sarunu, cenšas nodibināt kontaktu. Taču es nekad viņus neielaižu, tāpēc viņiem neizdodas pārāk tuvināties," viņa pasmaida.
Vaicāta par atalgojumu, Viktorija apliecināja, ka šā darba dēļ ir vērts izturēt arī nevēlamu uzmanību. Tā kā viņa strādā Eiropā, atalgojums ir lielāks nekā Lietuvā: "Eiropā algas svārstās no 2800 līdz 4000 eiro." Viņa piebilda, ka tuvākajā laikā noteikti neplāno šo darbu pamest un jau sesto gadu ir gandarīta par savu izvēli.