Latvijas formula: kā zaļajai enerģijai sadzīvot ar ekonomikas un vides izaicinājumiem
Diskusiju cikla “Latvijas formula” jaunākajā raidījumā eksperti sprieda par Latvijas perspektīvām klimata uzdevumu un videi draudzīgas ekonomikas kontekstā. Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš vērsa uzmanību uz augstākās izglītības sektora nozīmi, jautājot, kā regulējumi palīdz veidot videi draudzīgu studiju vidi, ņemot vērā, ka Latvija starptautiskos reitingos bieži tiek novērtēta kā zaļa un videi draudzīga vieta.
Universitātes kā zināšanu bākas un pretspars populismam
Latvijas Universitātes ilgtspējas attīstības vadītājs Renārs Kairis uzsvēra, ka universitātes nedrīkst būt atrautas no globālajiem procesiem. Viņš norādīja uz nepieciešamību saglabāt drosmi klimata mērķu sasniegšanā, neraugoties uz politiskajiem viļņojumiem. Kairis atzīmēja, ka dažādi izaicinājumi un populisma uzplaiksnījumi ir īslaicīgi un rāda to, ka situācija sabiedrībai nav pietiekami labi skaidrota. Tieši šajā aspektā viņš saredz universitāšu lomu. “Es domāju, ka universitāte spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Mēs daudz esam runājuši, ka universitātes ir zināšanu bākas. Vienlaikus esam organizācija, kas patērē daudz resursus. Ir svarīgi apzināties – ja tava iestāde rada CO2 izmešus, tad ir svarīgi saprast, kādi ir dati, kā tos samazināt, kāda ir ietekme uz vietējām kopienām, kāda ir sociālā ietekme un tā tālāk. Universitātes mērķis būtu vienlaikus radīt tehnoloģijas, kā šos te datus mērīt, un samazināt ietekmi, kā arī būt viedokļu līderiem – parādīt, kā lietas darīt citādi, kā darīt pareizi.”
Sinerģija starp klimata mērķiem un ekonomiku
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova uzsver, ka nevajadzētu sabiedrībai likt izvēlēties starp klimatu un labklājību. “Tas, ko Latvijai nevajadzētu darīt – likt uz galda izvēli, ka nauda paredzēta tikai klimata pasākumiem. Ja nauda būs paredzēta tikai klimatam, mums būs ļoti grūti, jo šie pasākumi ir dārgi, bet, ja mēs, risinot klimata jautājumus, vienlaikus nodrošināsim, ka enerģija tiek ražota Latvijā, ja mēs nodrošināsim darba vietas, ekonomikas izaugsmi, aizvietojot importu ar vietējiem resursiem, mēs mazināsim drošības riskus, un veidosies sinerģija.”
Bogdanova uzsver, ka Latvijai ir unikālas priekšrocības investīciju piesaistei. “Mums ir plašs elektrotīkls, ir pieejama zeme, pieejami resursi, labs klimatiskais fonds. Jautājums – vai mēs vēlamies, lai šeit, Latvijā, būtu ekonomiskā aktivitāte? Ja vēlamies, lai būtu ekonomiskā aktivitāte, tai jāspēj sadzīvot ar bioloģisko daudzveidību. Ir jāatrod līdzsvars.”
Ainava, vēsturiskā atmiņa un drošība
“SCHWENK Latvija” valdes locekle Evita Goša dalās pārdomās par zaļās enerģijas ietekmi uz vidi. “Mani pēdējā laikā ir ieinteresējis Staburaga jautājums. Esmu domājusi par to, cik labi, ka mums joprojām ir Daugavas loki, jo netika uzbūvēta otra hidroelektrostacija, bet tajā pašā laikā baidos, ka lielākā daļa argumentu, kurus mēs dzirdam no skeptiķiem, no tiem, kas nevēlas vēja parku būvniecību, balstīti faktos, ka tas tiešām varētu izbojāt ainavu. Atcerēsimies tomēr, ka Latvija uz citu Eiropas valstu fona galīgi nav blīvi apdzīvota valsts. Pats galvenais ir izveidot stratēģiju, kā un kur mēs gribam šos vēja parkus un saules parkus attīstīt. Protams, tam nevajadzētu notikt haotiski un sporādiski. Diemžēl kopumā tie argumenti nav faktos un zinātnē balstīti. Un ir labais piemērs, ka daudzās blīvi apdzīvotās valstīs šie vēja parki pastāv un cilvēki ļoti labi sadzīvo ar to.” Viņa atgādina, ka atjaunīgie resursi ir tieši saistīti ar valsts drošību un aizsardzības spējām. “Nav konfliktu – klimats pret aizsardzību vai uzņēmējdarbība pret klimatu. Visi šie jautājumi ir savstarpēji saistīti. Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās palīdz visam. Tā attīsta jaunus biznesa modeļus, tā nostiprina aizsardzības spējas un mazina turpmāku draudu attīstību.”
