Ķemeru Nacionālajā parkā atrod pasaulē vēl neaprakstītu gļotsēni - persiku vilkpienaini

Viņa norāda, ka šis ir unikāls notikums Latvijas gļotsēņu pētniecībā un viens no retajiem gadījumiem Latvijas zinātnes vēsturē, kad jauna suga aprakstīta pēc Latvijā atrasta un vietējās vērotājas ievākta parauga.

Jaunā suga - persiku vilkpienaine (Lycogala persicum) - ir gļotsēne ar maziem augļķermeņiem, kuru diametrs ir tikai 1-2,5 milimetri, un attīstības sākumā spilgtu, koši rozā augļķermeni, bet nobriedušai tai izveidojas unikāla, reljefa virsmas struktūra - tumšs raksts uz violetīga fona. Mikroskopiski tā izceļas ar sārtiem eļļas pilieniem.

Jaunās gļotsēnes tips un holotips ievākts Latvijā, Ķemeros, 2023. gada 1. jūlijā Klušas ekspedīcijas laikā.

Kluša, pētot vilkpienaines, bija ievērojusi to lielo daudzveidību, lai arī līdz nesenai pagātnei zinātnē bijušas aprakstītas tikai dažas šīs ģints sugas, tāpēc sekoja līdzi Dmitro Ļeontjeva un viņa komandas sāktajiem vilkpienaiņu pētījumiem, kuros šī ģints tika dalīta daudzās jaunās sugās.

Kluša veica mērķtiecīgu ievāktā parauga nobriedināšanu, mikroskopiju un rezultātu salīdzināšanu ar zinātnē aprakstītajām sugām, balstoties arī 2023. gadā publicētajā Ļeontjeva pētījumā par pirmajām 15 jaunajām vilkpienaiņu sugām. Neatrodot savam atradumam atbilstīgu, tika izvirzīta hipotēze par iespējamu jaunu sugu.

Starptautiskā gļotsēņu kongresa laikā 2023. gada augustā paraugs tika nodots Ļeontjevam tālākai izpētei, un 2024.gada aprīlī pēc sekvencēšanas (DNS analīzes) apstiprināts kā jauna suga zinātnei.

Līdz oficiālajai publikācijai pagāja vairāk nekā gads, jo jaunas sugas aprakstīšanai nepietiek ar vienu paraugu. Pašlaik apzinātais sugas izplatības areāls ir Eiropa - Baltkrievija, Latvija, Krievija un Ziemeļamerika - Kanāda, ASV. Kopumā 2025.gada Ļeontjeva un līdzautoru publikācijā aprakstītas 24 jaunas vilkpienaiņu sugas, kopējam sugu skaitam ģintī sasniedzot 54, bet sagaidāms, ka sugu skaits vēl palielināsies.

Persiku vilkpienaine aprakstīta kā "skaista gļotsēne" ("beautiful myxomycete"), kas veido lielas, košas kolonijas - netipiski vilkpienaiņu ģints sugām ar maziem augļķermeņiem. Suga, iespējams, ir saistīta ar boreālajiem mežiem. Tās pilnais zinātniskais nosaukums ir Lycogala persicum Leontyev, J. Kluša, E. Moroz, Millican & Ishchenko.

Šī skaistā gļotsēne veido lielas kolonijas, kas ir diezgan neparasti Lycogala ģints sugām ar maziem (2 mm) sporokarpiem. Jauni L. persicum sporokarpi izceļas ar košu, "ķīmiski" rozā krāsu, kas intensitātē pārspēj visus pārējos šīs ģints locekļus, teikts aprakstā.

Kluša atzīst, ka ir gan pagodināta, gan sajūsmināta, ka viņas Latvijā atrastā gļotsēne nu oficiāli atzīta par jaunu sugu zinātnē. Sugas nosaukums ietver arī viņas uzvārdu, un šī suga ir viņas pienesums gļotsēņu daudzveidības izzināšanā.

Lai precīzāk apzinātu gļotsēņu izplatību Latvijā, ikviens aicināts savus gļotsēņu novērojumus reģistrēt portālā "dabasdati.lv".

Ar gļotsēņu atradumu foto un meklēšanas pieredzes stāstiem aicināti dalīties Facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem". Šīs grupas mērķis ir parādīt dabas daudzveidību, lielāku sabiedrības uzmanību pievēršot šiem interesantajiem organismiem - gļotsēnēm, kas patiesībā nemaz nav sēnes.

Visu Latvijā zināmo gļotsēņu sarakstu, kā arī foto un nelielus aprakstus latviešu valodā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā atrastajām gļotsēņu sugām var atrast lapā Glotsenes.dziedava.lv.