Jānis Lūsēns komponē savā muižā Zvārtavas pagastā: "Lai strādātu, man vajag mūka celli"

Komponists Jānis Lūsēns ar sievu Eviju dzīvo pašu izveidotajā Mūzikas namā – Ozolu skolā Valkas novada Zvārtavas pagastā. Tā ir arī viņa darbavieta, tāpēc atlicināt laiku laiskai atpūtai vasarā izdodas pavisam maz. Kad nav mūzikas darbu un koncertu, sākas lauku darbi, ekskursantu uzņemšana. Visu laiku jārosās!

Komponēšana ir darbs

Par maniem jautājumiem – vai ir kāds ārējs iedvesmas avots; vai tas atkarīgs no garastāvokļa, vai arī mērķtiecīgi piesēžaties pie klavierēm: tā, šodien no pulksten 10.00 līdz 16.00 es komponēšu – Jānis Lūsēns smejas un saka: “Tā ir mana profesija. Jā, eju pie klavierēm un vienkārši strādāju.” Viņš uzskata, ka komponēšana ļaužu prātos tiek banalizēta. Cilvēki iedomājas, ka komponists staigā gar jūru, ar kāju urbina smiltis, un tad viņam parādās kāds motīvs. “Varbūt kādam tā ir, bet man, lai strādātu, vajag mūka celli, lai es pa logu neko neredzētu un varētu koncentrēties tikai uz darbu. Tā ka dāmu beletristikas romānos par slaveniem komponistiem es galīgi neiederos.”

Kā piemēru Lūsēns min lielos ģēnijus, kuri atstājuši neizmērojamu darbu apjomu. “Kāda tur iedvesma? Vienkārši celies un strādā. Māka ir ieiet šajā paralēlajā mūzikas pasaulē, tas arī viss.” Bet viņam reizēm gadoties tā aizrauties, ka pie instrumenta nemanot pavadītas ļoti ilgas stundas. “Ir gan uzrāvieni, gan mazāk iedvesmojoši brīži. No kā tas atkarīgs, nezinu.”

Visi esam radoši cilvēki

Komponists nemaz nevar būt neradošs. Jānis Lūsēns ir pārliecināts, ka radošumu var un vajag trenēt. Pirmais ir pārdzīvojums par kaut ko skaistu, ko esi redzējis vai dzirdējis. Tas dod iedvesmu radīt kaut ko līdzīgu arī pašam. “Taču, kad sāk nākt pasūtījuma darbi un tev jāraksta, piemēram, operas partitūra, tad tas vienkārši ir fizisks darbs,” pieredzē dalās komponists.

 “Radošumu var trenēt tikai ar praksi. Mēs visi esam radoši, arī celtnieks, dārznieks, automehāniķis un kosmosa pētnieks. Viss ir atkarīgs no tā, ko katrs spēj izdarīt savā profesijā, cik tālu sevi pilnveidot un cik plašā sfērā darbojas.” Lūsēns domā, ka viss ir atkarīgs no intereses, – kurā jomā āķis ir lūpā, un ko tu gribi realizēt. Nav nekādu ierobežojumu, un dažkārt tas kļūst par profesionālajam līmenim ļoti tuvu stāvošu vaļasprieku.

Visu sarunu ar Jāni Lūsēnu lasi žurnāla 100 labi padomi jūlija numurā, kas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.