Kā iemīlēt austeres: Renārs Purmalis un viņa ceļš uz pasaules labākā austeru vērēja titulu

Šogad Renārs Purmalis organizē pirmo Baltijas jūras reģiona kausu austeru atvēršanā, kas notiks 15. Rīgas Austeru festivāla ietvaros. 

Mīlas stāsts 13 gadu garumā

Renāra attiecības ar austerēm, jeb kā viņš pats smejoties saka “mīlas stāsts”, sākās pirms 13 gadiem. Pabeidzis augstskolu, viņš meklēja īsto dzīves ceļu, tajā laikā piestrādājot par trauku mazgātāju kādā restorānā. “Skatījos, kā cilvēki pasūta austeres, ar kādu baudu ēd, un tā bija tāda man tobrīd vēl nezināma sajūtu simbioze – kaut kas ekskluzīvs, svaigs, dārgs un veselīgs vienkopus,” atceras Renārs. Tobrīd neesot tā īsti bijis, kas tās austeres ver, un viņam iedota kaste ar austerēm – ņem un cīnies! “Lauzu, kā (ne)mācēju, sagriezos neskaitāmas reizes. Bet kaut kas mani tajās austerēs fascinēja. Sāku meklēt tehnikas, lasīt par tām, trenēties un sāka sanākt!”

Pēc kāda laika Renārs iepazinās ar Mārtiņu Reini, kurš tobrīd pasniedza austeru meistarklases un sāka viņam palīdzēt.  Šis laiks bija ne tikai vērtīga prakse austeru vēršanā, bet arī sniedza jaunas zināšanas par šo jūras delikatesi. Ar lielu interesi Renārs klausījās Mārtiņa stāstos par austeru fermām, to audzēšanu, cik tas viss ir laikietilpīgs un neparedzami sarežģīts process. Pēc tam sekoja pirmie braucieni uz austeru fermām Francijā, kur bija iespēja arī pašam pastrādāt un sajust “visu līdz kaulam”.

Tālākie notikumi salikās šķietami loģiski. Renārs sāka pats vadīt meistarklases, strādāt  restorānā Buržujs par austeru šefpavāru un iesaistīties Rīgas Austeru festivāla organizēšanā. Tad arī pavērās iespēja piedalīties pirmajās starptautiskajās austeru vēršanas sacensībās. 

“Tur mana mīlestība pret austerēm pacēlās pavisam citā līmenī, es satiku tos, ko saucu par savu austeru ģimeni, – vērējus no dažādām pasaules valstīm. Lai gan sacenšas cits ar citu, no skatuves nokāpjot, viņi ir labākie draugi, no sirds prasa, kā dzīvē iet, un svin viens otra sasniegumus  kā savējos. Tie ir cilvēki, kam dzīve pulsē austeru ritmā. Tā ir vide, kurā jūtos saprasts,” stāsta Purmalis. 

Atvērt 100 tūkstošus austeru un kļūt par labāko pasaulē

Pāris reižu Renārs piedalījās Eiropas Austeru atvēršanas čempionātā, līdz jutās gatavs doties uz austeru pasaules gada galveno notikumu – Golvejas Starptautisko austeru un jūras velšu festivālu Īrijā. Pirmajā gadā viņš palika otrajā vietā, taču tā bijusi laba motivācija strādāt ar sevi kā nekad iepriekš. “Lai gan biju ātrākais vērējs, pāris liktenīgu punktu kopvērtējumā mani šķīra no uzvaras. Es nezināju, kur šo sajūtu likt. Sāku trenēties vēl vairāk, jo, lai gan līdz tam brīdim dzīvē biju atvēris jau vismaz 100 000 austeru, es joprojām meklēju savu īsto tehniku.” 

Šajos čempionātos vērtē ne tikai ātrumu, bet arī vēršanas kvalitāti, tāpēc ir svarīgi  izvairīties no mikrokļūdām, kas atņem sekundes simtdaļas un var būt izšķirošas cīņā par uzvaru. Līdzās austeru vēršanas tehnikai un fiziskajai sagatavotībai ļoti būtiska ir arī mentālā noturība.  “Sāku trenēt arī savu prātu. Iepazinos ar sporta psihologu Kristapu Zvejnieku, kurš man ļoti palīdzēja. Varētu likties – kas tad tur, muskuļu atmiņā taču visas kustības ir. Uzej uz skatuves un ver. Bet tā nav. Spriedze ir milzīga, un uzvarēs tas, kurš ne tikai labi un kvalitatīvi atver austeres, bet arī māk tikt galā ar iekšējo spriedzi. Uz tevi skatās simtiem cilvēku, skan ļoti skaļa, uzkurinoša mūzika. Tu saliec savas austeres, ieņem stāju un…  tās pāris sekundes, kad sasprindzis stāvi un skan laika atskaite, ir kritiskākais punkts. Tādā brīdī var salūzt, pat vēl neko neatverot.” 

Lauž stereotipus par austerēm

Renāra ikdiena paiet, kā gatavojot dabā, tā vadot austeru meistarklases, kur nākas lauzt daudzus iesīkstējušus stereotipus par austerēm. Viens no izplatītākajiem, ka austeres ir jārij. “Nesen uzjautāju mākslīgajam intelektam, no kurienes cēlies šis stereotips. Izrādās, ka vēsturiski augstākajā sabiedrībā, tostarp Francijas karaliskajā galmā, bija pieņemts austeres norīt veselas, kas bija saistīts ar sociālo statusu un etiķeti. Košļāšana tika uzskatīta par pārāk “zemniecisku” vai pat nepieklājīgu, īpaši formālās vakariņās,” stāsta Renārs. Protams, mūsdienās austeru baudīšanas tradīcijas ir mainījušās, un, lai pilnībā izjustu garšu un tekstūru, tās ir jākošļā. Otra izplatītākā stereotipa, ka austeres pīkst, izcelsmi Renāram nav izdevies atklāt. Taču ik pa laikam kāds par to uzjautā, tad nu nākas skaidrot, ka austere nepīkst un ir dzīva līdz brīdim, kad tās muskuli atdala no čaulas ar nazi. 

Taču pārsvarā cilvēku reakcijas uz pirmo nobaudīto austeri ir pozitīvas. Ļoti daudzi, pat tādi, kas teikuši, ka austeres neēdīšot nemūžam, tās pagaršojot, izjūt pārsteiguma prieku. Galu galā, austere satur ļoti vērtīgas uzturvielas, sākot no omega-3, beidzot ar cinku, dzelzi un vitamīnu B12. Austeru meistarklase, pēc Renāra domām, ir labākais veids, kur iepazīt un iemīlēt austeres, jo tajā tiek izstāstīts tās ceļš no jūras līdz restorānam un dota iespēja iepazīt daudzveidīgās austeru garšu un tekstūru nianses. 

Latvieši – austeru cienītāju lielvalsts

Neraugoties uz to, ka mūsu platuma grādos austeres neaudzē, latvieši ir lieli austeru cienītāji. Par to liecina Rīgas Austeru festivāls, kas tradicionāli maijā un septembrī norisinās Berga bazārā. Festivāla dienas laikā vidēji tiek atvērts un apēsts ap 13 tūkstošiem austeru. Renārs kopā ar restorāna Buržujs saimnieku Gaiti Burbu ir šī pasākuma organizatori, un šogad viņiem radās ideja apvienot Baltijas jūras reģiona ātrākos austeru vērējus, rīkojot pirmo Baltijas jūras kausa izcīņu.

 “Rīgas Austeru festivāla vēriens izbrīna austeru lielvalstu pārstāvjus, viņiem nav skaidrs, kā mēs šeit kaut ko tādu varam dabūt gatavu. Mana uzvara Golvejā ir  radījusi lielu interesi par Rīgas festivālu tieši austeru profesionāļu aprindās. Tāpēc nolēmām, ka šāda kausa izcīņa piešķirs festivālam nozīmīgāku starptautisko skanējumu. Ko var zināt, varbūt nākotnē šis notikums iekļūs Eiropas austeru notikumu sarakstā,” cerību pilns ir Renārs un piebilst. “Latvieša mentalitāte ir interesanta lieta. Mēs neesam pasaulē pazīstami kā vīna lielvalsts, Baltijas jūrā austeres neaug, taču mums ir pasaules labākais vīnzinis un pasaules čempions austeru vēršanā. Kanādieši varbūt arī piedzimst ar slidām kājās, bet es nepiedzimu ar austeru nazi pūrā. Taču apņēmības un vēlmes augt manī ir daudz.”

Plašāka informācija: rigaoysterfest.lv