FOTO: Latvijas Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā negaidīti atrod neparastu svešzemju sēni
Pavasara sēņu simpozija laikā Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) Oranžērijā tika atrastas veselas trīs interesantas sēņu sugas. Starp tām — retā pūkainā makstaine (Volvariella hypopithys), kas Latvijā līdz šim konstatēta tikai dažas reizes. Atrasta arī Latvijā visai bieži sastopamā smailzvīņu saulsardzene (Lepiota aspera) un vēl viena nenoteiktas sugas sēne.
Pirmais atradums — smailzvīņu saulsardzene Lepiota aspera pazīstama ar savu izteiksmīgi zvīņaino cepurīti un spēcīgo, nepatīkamo aromātu. Daži avoti to pat atzīst par ēdamu. Lai gan šī suga ir bieži sastopama arī Latvijā dabiskajos apstākļos, tās atrašana siltumnīcā liecina par pārsteidzošu bioloģisko daudzveidību LNBD oranžērijā un šīs sēņu sugas pielāgošanās spējām.
Otrs atradums — pūkainā makstaine Volvariella hypopithys — ir reta un interesanta suga, kas aug uz augu atliekām un koksnes substrāta. Ļoti reti sastopama: Latvijā atrasta vien dažas reizes. Sēnei ir gaišs, pūkains augļķermenis, gaiši rozā lapiņas, kātiņa pamatni aptver maksts — tā ir ne tikai ļoti interesanta bet arī skaista sēne.
Trešais un visnoslēpumainākais atradums ir kāda lapiņsēne, kura, iespējams, nemaz nav vietējā Latvijas un pat ne Eiropas suga. Pēc mikoloģes Initas Dānieles un citu speciālistu sākotnējām domām, sēnes morfoloģiskās pazīmes norāda uz kādu, iespējams, gļotaiņu (Limacella) ģints sugu, kas raksturīgākas nevis Eiropai, bet drīzāk subtropu vai tropu reģioniem. Botāniskā dārza pieredzē jau vairākkārt bijuši gadījumi, kad līdz ar eksotisku augu sēklām līdzi atceļojušas gan eksotisku paparžu, gan sēņu sporas.
Intriģējošie atradumi ne tikai papildināja simpozija izstādi, bet arī rosināja diskusiju par sēņu izplatības ceļiem un globalizācijas ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijā salīdzinoši nesen ienākusī dzīslkāta beka Aureoboletus projectellus, kas sākumā ieviesās piejūras kāpu mežos, pēc tam parādījās topošajā Zeltiņu dabas parkā Salaspilī un nu jau zināma vēl tālāk iekšzemē. Ja sākumā sēņotāji uz jaunpienācēju skatījās ar aizdomām un mēģināja tajā saskatīt pat velna beku, tad šobrīd tā jau kļuvusi par iecienītu sēņu groza saturu.
Bet siltumnīcas, kurās aug eksotiski augi un tiek nodrošināti specifiski mikroklimata apstākļi, var kļūt un kļūst par negaidītiem mikoloģiskās daudzveidības pārsteigumu punktiem, atgādinot, ka sēnes ir neatņemama dabas sastāvdaļa un ir sastopamas visur — pat tur, kur negaidām tās ieraudzīt.
Šobrīd Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centra “Botania” skatāma arī izstāde par sēnēm un sēņošanas apdziedāšanās kultūrā un nerātnajās dainās “Sēņu birze”.
Pavasara sēņu simpozijs norisinājās šī gada 26. aprīlī, to rīkoja Latvijas Mikologu biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo botānisko dārzu Radio NABA raidījumu par sēnēm “Micēlijs” un Latvijas Mikologu biedrības projektu “Sēņu birze”, kas top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Rudens sēņu simpozijs Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī gaidāms 4. oktobrī.
2023. gada rudenī sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Latvijas Mikologu biedrība ir dibināta 2003. gadā, un tās mērķi ir Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju izpēte, sēņu zinību popularizēšana un izplatīšana sabiedrībā, dažādu izglītojošu pasākumu īstenošana.
