Lupīnas dārzā: krāšņums, kas dāvā gan skaistumu, gan zaļmēslojumu
Lupīnas ir krāšņi ziedoši augi, kas dārzos piešķir bagātīgu krāsu un dzīvotspēju. Šie daudzgadīgie augi ne tikai priecē ar savu ziedēšanu, bet arī kalpo kā vērtīgs zaļmēslojums, piedāvājot vienkāršu kopšanu un ilgtspējīgu augšanu.
Lupīnu dzimtene ir Ziemeļamerika, 19. gadsimtā tās ieveda arī Eiropā, un kopš tā laika lupīnas pie mums daudzviet aug savvaļā gluži kā dzimtie augi. Dārzos lielākoties audzē daudzgadīgo daudzlapu lupīnu; tā ne tikai priecē ar krāsu bagātību, bet arī noder par labu zaļmēslojumu, turklāt pati izsējas.
Atkarībā no šķirnes lupīnas izaug 80–120 cm augstas, bet daža laba izstiepjas pat līdz 2 metriem. Ziedi mēdz būt gan balti, gan violeti, rozā, sarkani, dzelteni, pat divkrāsaini, un tie ļoti patīk bitēm. Pašām lupīnām patīk gaiša, saulaina vieta, jo ēnā tās īsti negrib ziedēt. Piemērota ir augsne, kas nav pārāk bagātīga ar barības vielām. Jāņem vērā, ka kaļķainā augsnē lapas metas dzeltenas, arī ilgstošs slapjums lupīnām nepatīk.
Kā labāk apieties ar lupīnām?
* Viengadīgās lupīnas sēj maijā, daudzgadīgās arī stāda pavasarī, jo, rudenī stādītas, bieži vien īsti negrib ieaugt.
*Augstās lupīnas dārzā ieteicams piesiet pie mietiņiem, lai vējš nenolauž.
*Ja pēc noziedēšanas lupīnai nogriež ziedkopu, ilgās vasarās mēdz uzziedēt vēlreiz. Taču, ja nogriež par daudz, lupīna var arī iznīkt.
*Ja pēc lietus vai dāsnas aplaistīšanas augsni uzirdina, tad lupīnas krāšņāk zied.
*Nevajag aizrauties ar mēslošanu, jo par daudz samēslotas lupīnas kļūst uzņēmīgākas pret slimībām.
* Kaulu miltu mēslojums padara lupīnu kātus stabilākus, toties mēslojums ar augstu slāpekļa saturu šīm puķēm nav piemērots, jo tā ietekmē var sāk pūt saknes.
*Lupīnas labi izskatās stādījumos kopā ar vasaras flokšiem, ehinācijām, dārza margrietiņām, magonēm, agri ziedošām lilijām.
