Divarpus gadu pēc mūziķa nāves Gaujā izkaisīti dziesminieka Haralda Sīmaņa pelni
Šā gada 17. jūnijā leģendārā dziesminieka Haralda Sīmaņa pelnus, klātesot ģimenei, draugiem un skatuves kolēģiem, izkaisīja Gaujā pie Cēsīm. Šai dienai aizgājēja dzīvē ir būtiska nozīme – pirms 20 gadiem 17. jūnijā Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika noslēgta Haralda un Gitas Sīmaņu laulība.
2022. gada 1. decembrī izskanēja sēru vēsts, ka mūžības ceļā 71 gada vecumā devies dziesminieks, ērģelnieks un ģitārists Haralds Sīmanis. Mūziķis draugiem, kolēģiem un domubiedriem nesūdzējās par veselības likstām, kas tomēr jau labu laiku par sevi bija atgādinājušas arvien biežāk. To, ka ir problēmas, zināja tikai vistuvākie cilvēki – ģimene. Pēc atvadām, kas tā gada 8. decembrī norisinājās Cēsu baznīcā, un kremēšanas visu šo laiku dziesminieka pelni bijuši līdzās viņa mīļotajai sievai, urna stāvējusi plauktiņā.
Taujāta, vai nebija grūti atvadīties no trīs gadus glabātiem mīļotā cilvēka pelniem, Gita žurnālam "Kas Jauns" stāsta, ka šim lēmumam bijusi gatava, jo savulaik kovidpandēmijas laikā, kad visapkārt bija klusums un pārdomu laiks un arī pati slimojusi, kādā no jaukajām divvientulības sarunām ar Haraldu izrunājuši – viņi nevēloties, lai pēc aiziešanas mūžībā tiktu guldīti kapos. Vienojušies, ka būs kremēšana un pelni tiks izkaisīti. Tādējādi beidzot nu izpildīta Haralda pēdējā griba: “Mums šā gada 17. jūnijā būtu bijusi laulības 20. gadadiena. Haralds kādreiz par laulībām teica tā: “Dzimtsarakstu nodaļā viens otram kaut ko pieraksta, bet laulība, kas slēgta baznīcā, – tā ir uz mūžu.” Viņš tāpat arī teica, ka attiecībām jābūt pārbaudes laikam – ja tās sasniedz pilngadību, tad var laulāties. Mēs bijām kopā nodzīvojuši 18 gadu pirms laulībām, viens otru bijām pārbaudījuši, un tad arī saņēmu bildinājumu. Man tobrīd bija 40 gadu, kad salaulājāmies Dieva priekšā.”
“Tagad esam izpildījuši Haralda pēdējo gribu, viņa pelni mums zīmīgajā laulības noslēgšanas datumā ir izkaisīti Gaujā pie Cēsīm. Diena bija ļoti skaista, upe no spēcīgā lietus bija pārplūdusi. Mēs todien bijām visi, ko Haralds būtu gribējis, – dēls Sandijs un meita Inga (abi dzimuši dziesminieka pirmajā laulībā), mazbērni. Haralda pelnus izkaisīja dēls ar meitu. Ļoti skaisti dziedāja Ieva Akuratere,” Gita Sīmane teic, ka Haralda dvēsele dzīvos mūžīgi viņa dziesmās, ko tagad izpilda citi. Īpaši tuvs Gitai esot mūziķes Ilzes Gruntes izpildījums, jo viņa dzied Sīmaņa jaunības dienu repertuāru.
Sieva saka – pēc Haralda došanās mūžībā ne reizi nav redzējusi vīru sapnī: “Naktī, kad viņš aizgāja, man bija šoks, jo viņš nomira manās rokās. Tonakt paliku pie Haralda dēla... Es tā lūdzos: “Haraldiņ, ko tu vēlies man pateikt, atsūti kādu ziņu?!” Un saņēmu tonakt atbildi, lai tikai uz atvadām nenes ziedus, labāk sveces. Un tas ir viss... Tas bija vienīgais vēstījums no viņa. Es pat gribētu, lai viņš man sapnī kaut ko pateiktu, bet nē… Taču viņa klātbūtni sajūtu ik dienu. Es tiešām varu apgalvot, ka, esot kopā ar Haraldu, esmu bijusi ļoti laimīga.”
