Aktieris Mārtiņš Upenieks jau pusgadu ir atturībnieks

Viņš pavisam noteikti ir iedvesmas avots citiem ar to, kā, pievēršoties skriešanai, var pozitīvi mainīt dzīvesveidu. Lai arī Mārtiņš ir no tiem, kam skriešana nepavisam nešķita aizraujoša nodarbe, tagad tā ir viena no viņa dzīves būtiskākajām sastāvdaļām, vēsta žurnāls "Kas Jauns". Aktieris jau piedalījies vairākās ultramaratona taku skriešanas sacensībās.

Uzsāk skriet, lai nesajuktu prātā

“Es labprāt gāju uz sporta zāli, bet skriet, veikt kardiotreniņus – tas man šķita kaut kas izcili garlaicīgi,” atzīst aktieris, sakot, ka viss mainījās kovida pandēmijas laikā. “Teātri bija ciet, visas sporta zāles aiztaisītas, nekas nenotika... Radošiem cilvēkiem nācās domāt par savu eksistenci citādā veidā. Biju pieradis spēlēt 15–20 izrādēs mēnesī, apmeklēt sporta zāli, būt visu laiku aktīvā dzīvē, un tad tā nīkšana četrās sienās mani sāka nospiest. Padomāju, ka vismaz jāpamēģina skriešana, vismaz jāatrod kāds risinājums, lai nenojūgtos no bezdarbības,” atceras Upenieks.

Tā kā dažas viņa paziņas aizrāvās ar skriešanu, arī viņš nolēma pamēģināt. “Jo skriešana taču ir visdemokrātiskākais sporta veids, tam nav nekas cits vajadzīgs kā vien ērts apģērbs un apavi. Apetīte pieauga ar katru noskrieto kilometru, gribējās pārbaudīt savu spēju robežas. Noskrēju pirmo reizi mūžā desmit kilometrus, padomāju – wow, nemaz nebija tik traki! Interesanti, vai varu noskriet pusmaratonu? Noskrēju to, padomāju – hmmm, nez, kā būtu ar maratonu? Vēlme sevi pārbaudīt pieauga. Turklāt jutu, ka skrienot jūtos arvien labāk. Skriešana ir ļoti laba meditācija, iespēja izvēdināt galvu,” skaidro aktieris.

Taku ultramaratoni kalnos

Pa šiem dažiem gadiem Mārtiņš Upenieks ir tik ļoti aizrāvies ar skriešanu, ka jau piedalās ultramaratonos un dažādos taku skrējienos. Piemēram, šopavasar viņš piedalījās fiziski ne tajā vienkāršākajā kalnu ultramaratonā – prestižajās "Transgrancanaria" sacīkstēs Grankanārijas salā Mārtiņš noskrēja 47 kilometrus jeb Maratona distanci ar 1840 augstuma metriem, bet pēc mēneša jau Parīzē piedalījās "EcoTrail" taku skrējienā, no Versaļas līdz Eifeļa tornim pieveicot 46 kilometrus ar 800 augstuma metriem.

“Kad 2023. gadā noskrēju Rīgā maratonu, jau tajā pašā vakarā bija jāspēlē izrāde. Sapratu, ka vēlreiz skriet to pašu maratonu negribas, jo Rīgā visas ielas, visus skatus taču zinu no galvas. Turklāt, esot ārzemēs, man nav iespējas tajā pašā vakarā būt uz skatuves. Un tas ir labs risinājums, jo ne vienmēr var paredzēt, kā ķermenis jutīsies pēc noskrietiem 42 kilometriem. Tāpēc nu manā dzīvē ienākusi taku skriešana. Transgrancanaria maratons bija īsta eksotika ar iespaidīgiem augstuma metriem – gandrīz diviem kilometriem. Trenējoties Rīgas ielās, skriešanai pa kalniem nu nekādi nav iespējams sagatavoties. Taču emocijas, ko guvu Grankanārijas taku maratonā, ir neaprakstāmas. Tas bija gan aizraujošs skrējiens, gan aizraujošs ceļojums – viens no skaistākajiem piedzīvojumiem,” iespaidos dalās Mārtiņš, piebilstot, ka viņam ir plāns šajā skrējienā piedalīties arī nākamajā gadā.

Bohēmai nē!

Upenieks neslēpj, ka pievēršanās skriešanai pilnībā mainīja viņa dzīves paradumus. “Haruki Murakami savā grāmatā "Par ko es runāju", runādams par skriešanu teic, ka ir jābūt ļoti veselam ķermenim, lai nodarbotos ar skriešanu. Arī aktiera darbs ir gana fiziski un emocionāli izaicinošs, tā nav no veselīgākajām profesijām, arī bohēmas dēļ. Bet skriešana ir lielisks veids, kā turēt sevi formā, sevi disciplinēt, saglabāt līdzsvarā savu fizisko un emocionālo pasauli. Lai sasniegtu rezultātu, ir jāpiedomā par savu dzīvesveidu – eju agrāk gulēt, lietoju attiecīgu uzturu, pilnībā pārtraucu lietot alkoholu.” Nekāds dižais bohēmists gan aktieris neesot bijis arī līdz tam. “Kad sāku nodarboties ar skriešanu, sapratu, ka pat viena izdzerta sarkanvīna glāze ietekmē miegu. Jā, pat viena! Kaut vai viens aliņš pie pusdienām. Tagad man uz rokas ir sporta pulkstenis, un nākamajā rītā tas rāda, ka neesmu pietiekami izgulējies. Pašam bija pārsteigums, cik maz vajag alkohola, lai ķermeņa atjaunošanās naktī tiktu traucēta. Līdz ar to sapratu, ka nav vajadzīgs sevi noslogot ar alkoholu,” uzsver Mārtiņš.

Aktieris alkoholu nelieto jau pusgadu. “Un nepietrūkst! Tas ir pieradums – gan dzert, gan nedzert. Bet, protams, katram savs. Ja cilvēks labi pavada laiku, iedzerot pa kādai glāzei, kāpēc gan ne? Savukārt man šajā dzīves periodā, ņemot vērā manus mērķus un ambīcijas, nav vietas pat vienai glāzei vīna.”Ko par Mārtiņa dzīvesveidu saka citi, viņam vienalga. Kā zināms, aktiera atveidotais varonis Marks seriālā Nemīlētie dažbrīd mēģina iestāties pareizajā pozā nedzerot. Vaicāts, vai šādu pavērsienu seriāla scenārijā ir pats ieviesis, vadoties no jaunā dzīvesveida, aktieris smej, ka tā ir tikai sakritība, jo pats nemaz nebija par to aizdomājies.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!