Zinātnieki: Antarktīdas ledāji ir ceļā uz neatgriezenisku izkušanu - tas izraisīs pasaulē vēl nepieredzēta mēroga migrāciju
Jauns pētījums liecina, ka pasaules ledāji tuvojas punktam, lai neatgriezeniski izkustu - šāds scenārijs novedīs pie vairāku metru jūras līmeņa celšanās un vēl nepieredzēta mēroga migrāciju, kad cilvēki pametīs piekrastes zonas.
Starptautiska zinātnieku komanda otrdien žurnālā "Communications Earth and Environment" publicējusi pētījuma rezultātus, kurā centās noskaidrot, kāda ir “drošā robeža” globālajai sasilšanai, lai neatgriezeniski netiktu bojāti Grenlandes un Antarktīdas ledāji. Viņi analizēja datus no satelītiem, klimata modeļiem un vēsturiskiem avotiem – ledus serdeņiem, dziļjūras nogulumiem un pat astoņkāju DNS.
Pēc vērienīgās datu analīzes, pētījuma autors un glaciologs Kriss Stoukss no Durhamas Universitātes secināja, ka gadījumā, ja vidējā gaisa temperatūra pasaulē celsies pat par 1,5 grādiem pēc Celsija, ledāju kušana strauji paātrināsies un pasaules valstīm vajadzēs gatavoties tam, ka jūras līmenis tuvākajos gadsimtos celsies par vairākiem metriem. Aptuveni 230 miljoni cilvēku dzīvo mazāk nekā 1 metru virs jūras līmeņa - pat nelielas izmaiņas ledāju masā būtiski mainīs pasaules piekrastes līnijas, izraisot simtiem miljonu cilvēku pārvietošanos un radot postījumus, kas pārsniedz spēju pielāgoties, secināts pētījumā.
Zinātnieki norāda, ka agrīnie modeļi liecināja, ka Grenlandes ledus seguma destabilizācija varētu notikt, ja gaisa temperatūra paaugstinātos par 3 grādiem, taču jaunākie aprēķini rāda – tam pietiek ar 1,5 °C. Pasaules valstis šobrīd ir apņēmušās ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, taču pat šis mērķis kļūst arvien nesasniedzamāks – pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra var celties līdz pat 2,9 grādiem.
Turklāt pētījuma autori uzsver, ka pat ar 1,5 grādiem būtu par maz, lai saglabātu ledājus - kritiskā temperatūra būtu aptuveni 1,2 grādi.
Lai noturētu šādu līmeni, tas prasītu krasu fosilo kurināmo izmantošanas samazināšanu – kas šobrīd izskatās maz ticams variants, jo daudzas valstis, tai skaitā ASV, joprojām atbalsta naftas, ogļu un gāzes izmantošanu.
Jāpiemin, ka Grenlandes un Antarktīdas ledāji kopā satur pietiekami daudz saldūdens, lai pasaules jūras līmeni paaugstinātu par kopumā 65 metriem – šāds scenārijs gan ir maz ticams tuvākajā nākotnē, tomēr tas ļauj labāk izprast reālo risku nākamajām paaudzēm. Kopš 1990. gadiem šo ledāju zudumi ir četrkāršojušies – šobrīd tie zaudē aptuveni 370 miljardus tonnu ledus gadā.
