Miljonārs Ainārs Gulbis kopā ar Amazones indiāņiem pirms nāves sadedzinājis iespaidīgu Miervalža Poļa gleznu

Šomēnes atklāta izstāde "Miervaldis Polis: Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi", kas līdz 1. septembrim būs redzama "Ola Foundation" telpās. Tajā eksponēti Poļa darbi no Jāņa Zuzāna, Gunta Belēviča un Aināra Gulbja kolekcijām, kā arī kādas īpašas gleznas reprodukcija, jo tās oriģināls ticis sadedzināts, māksliniekam pašam to nemaz nezinot.

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", tā bija Miervalža Poļa viena no iespaidīgākajām un lielākajām gleznām. To māksliniekam pasūtīja miljonārs Ainārs Gulbis, kas pirms tam bija pasūtījis uzgleznot visu savu bērnu portretus. Lielformāta darbs tapa 2004. gadā, tajā Polis bija attēlojis vairāku gadsimtu mākslas ģēniju darbu fragmentus ar centrā esošu pašu Aināru Gulbi, kam pie kājām mētājās alus pudeles, bet fonā – Ventas krasti. Šis iespaidīgais darbs ilgus gadus atradās pasūtītāja villas ēdamistabā, bet par gleznas tālāko likteni nezināja neviens, izņemot pašu Aināru un viņa tuvākos. Un tikai tagad, piecus mēnešus pēc Gulbja nāves, mākslinieks Miervaldis Polis no izstādes kuratoriem uzzināja, kas ar viņa meistardarbu noticis. Un šis gleznas stāsts šokēja arī visus izstādes atklāšanas viesus.

To, kas atgadījās ar minēto gleznu, aprakstījusi Aināra Gulbja atraitne Una Gulbe-Kārkliņa savos "Mnemozīnes stāstos". Izrādās, ka 2017. gadā pats portreta pasūtītājs gleznas oriģinālu ceremoniāli sadedzināja, tādējādi uz visiem laikiem arī mēģinot atbrīvoties no alkohola atkarības. Dedzināšanas procesam tika piesaistīti pat kādi Amazones indiāņi, pie kuriem Gulbis ne reizi vien veicis ajavaskas rituālu. Ceremonija notika stingrā slepenībā, klātesot tikai dažiem Gulbja tuvākajiem cilvēkiem un indiāņiem. Un, lai arī Ainārs bija ilgi domājis, kā šo faktu pavēstīt pašam māksliniekam, tā arī to nepateica.

Mākslinieks pats par sava mūža lielākā mākslas darba likteni uzzināja tikai dienu pirms izstādes atklāšanas, kad viņam piezvanīja izstādes veidotāji. Un Miervalža Poļa reakcija bija dzirdama visiem atklāšanas viesiem, jo šī telefonsaruna bija ierakstīta un atskaņota atklāšanas brīdī. “Kas tas par murgu!” – sākotnēji mākslinieku pārņēma šoks, bet mirkli vēlāk viņš jau pieņēma šo faktu kā spēli, kā kārtējo performanci.