Vecāku lielākais murgs. "Netflix" skarbā seriāla "Adolescence" recenzija
Reizi pa reizei pasauli satricina tādi globāli fenomeni kā "Grejas anatomija", "Troņu spēle", "Kalmāru spēles", kas, iznākot jaunākajām sērijām, "izslauka" tīras ielas, jo skatītāji ir pulcējušies pie ekrāniem mājās. Nu šādu brīnumu - sērijas četrās daļās "Adolescence" par pusaudzi, kurš apsūdzēts klasesbiedrenes noduršanā - piedāvā britu tandēms - aktieris Stīvens Greiems un scenārists, sociālais aktīvists Džeks Torns.
Seriāls apvieno kritiķu un skatītāju sajūsmu, saceļ vētru britu politiķu rindās, sēj paniku vecākos visā pasaulē un tajā pašā laikā uzrāda augstu māksliniecisko un tehnoloģisko kvalitāti līdzās fenomenālam aktieru darbam. Galvenā pusaudža Džeimija loma ierādīta 14 gadus vecam zēnam, vārdā Ovens Kūpers, kurš kameras priekšā stājas pirmo reizi un ir parādījis jaunās uzlecošās zvaigznes kvalitātes.
«Adolescence» pašlaik ir visu laiku visvairāk skatītais britu seriāls straumēšanas platformās. Kopš 13. marta vietnei «Netflix» tas ienesis vairāk nekā 66 000 000 skatījumu, ir Nr.1 vietnes seriāls martā visā pasaulē, tostarp Baltijas valstīs, Lielbritānijā, ASV. Līdzās reitingu rekordiem tas piesaistījis nedalītu kritiķu uzmanību pasaules medijos, respektablais britu laikraksts «The Guardian» vien tam veltījis 16 publikācijas, aktieris Stīvens Greiems par paveikto runājis visos vadošajos medijos, tostarp CNN, BBC, ITV.
Par seriālu izteikušies tūkstošiem sociālo tīklu lietotāju. ieskaitot miljardieri Īlonu Masku, kurš vietnē X mēģinājis apgalvot, ka tēma ir tuva vienīgi pašiem britiem. Viedokļu lavīnai loģisks turpinājums ir reāls politiskais iespaids. Arī mūsu skatītāji atzinīgi novērtē seriāla ietekmi.
«Emocionāli piesātinātās sērijas liek domāt, kā un cik spēcīgi virtuālajā pasaulē virmojošās toksiskās idejas spēj ietekmēt cilvēka prātu – īpaši jauno paaudzi. Mani ārkārtīgi uzrunāja trešā sērija, kurā aktierspēle bija tik izcila, ka biju patiesi pārsteigts par faktu, ka šī ir galvenā varoņa pirmā profesionālā pieredze. Lai novērtētu, cik liels darbs ir ieguldīts šo sēriju tapšanā, ir jāpiebilst tas, ka katra sērija ir filmēta vienā nepārtrauktā kadrā. Skatoties ar šo apziņu, seriāls iegūst vēl vienu slāni, kas rada tik lielu klātesamības sajūtu, ka varētu šķist – aktieri vienā brīdī pamanīs, kā mēs viņus vērojam. Šim seriālam dodu vērtējumu 9,5 no 10, jo vienīgais, kā pietrūkst 10 ballēm, ir turpinājums,» komentē Mārtiņš Spuris, mūziķis, ziņu un izklaides šovu vadītājs.
Saceļ politisku vētru
Britu premjers Kīrs Stāmers seriālu vērojis kopā ar saviem pusaugu bērniem un norādījis, ka Lielbritānijai ir jārīkojas pieaugošās tīņu zēnu vardarbības situācijā. Vairāki ministri atzina, ka skolām ir jāaizliedz lietot viedtālruni bērniem, kuri jaunāki par 14 gadiem. Torns šobrīd rosina politiķus ieviest sociālo tīklu ierobežojošo vecumu 16+. Tikmēr nepilnu nedēļu pēc seriāla nākšanas klajā Lielbritānijā ieviesta regula sociālo tīklu kompānijām, tostarp «Facebook», «Onlyfans», «Google», nekavējoties novērst naidīga, uz vardarbību vērsta satura parādīšanos bērnu tālruņos.
Parastas ģimenes traģēdija
Džeimija, galvenā varoņa, tēvs, Greiema atveidotais Edijs, ir vienkāršs vīrietis-tēvs. Strādādams garas virsstundas santehniķa darbā, viņš nodrošina vidusmēra iedzīvotāja dzīvi britu ziemeļu mazpilsētā savam dēlam (Ovens Kūpers), meitai Lizai (Amēlija Pīsa), sievai Mandai (Kristīne Tremarko). Liels ir viņa šoks, kad sešos no rīta pie viņiem ielaužas bruņota policistu svīta, aizraujot Džeimiju no gultas un policijas busu un tālāk iecirkni. Iemesls – Džeimiju tur aizdomās par klasesbiedrenes Keitijas slepkavību. Tā sākas pirmā no četrām sērijām, kas katra uzņemta ar nepārtrauktu filmēšanas piegājienu, sekojot varoņiem reālajā laikā un situācijā.
Otrajā sērijā izmeklētāji Beskomba (Ešlijs Volters) un Frenka (Miša Frenka) apmeklē Džeimija skolu. Detalizētā sērijas stunda atveido visu to skolu sistēmas haosu gaiteņu labirintos, kuros aug seriāla pusaudži. Te ir viss. Pagalma kautiņi, izmisuši un dusmīgi skolotāji, nespēja ieviest disciplīnu, skolēni, kuriem pieaugušie nav autoritāte. Bērni, kuri ielas šķērso ar tālruņiem rokās, un viens no pāris Džeimija draugiem, pie kura glabājies slepkavības ierocis-nazis.
Trešā sērija ir emocionāli smagākā. Tajā satiekam Džeimija psiholoģi Erīnu (Brione Eristone, atveidojusi karalienes Elizabetes meitas Annas lomu «Kronī»). Septiņus mēnešus pēc zēna aresta Erīnai sesiju laikā jānovērtē Džeimija psiholoģiskais stāvoklis pirmstiesas izmeklēšanai. Džeimijs parāda visu – ārprātīgu naidu pret sievietēm, mizogīniju, nievas, ievainojamību un neaizsargātību. Es nepārspīlējot teiktu, ka pēc šīs sērijas man palika fiziski slikti, tāpat kā Erinai. Tieši tik traki tas bija.
Ceturtā sērija atveido Edija ģimenes dzīvi pēc traģēdijas, viņa piecdesmit gadu priekšvakarā. Kāds nocūkojis Edija transportu, kaimiņi ziņkārīgi raugās uz ģimenes sagruvumu, centīgais interneta detektīvs, krāsu veikala pārdevējs Edijam bezjūtīgi uzmācas ar savu Keitijas slepkavības versiju. Spriedzē un sajukumā Edijs pārrunā ar sievu, vai abi ir bijuši pietiekami labi vecāki. Sirdi graujošās noslēguma ainas pabeidz arī sēriju ciklu – stāsts sākas un beidzas Džeimija istabā, kurā viņš internetā iepazinis ļaunumu un to padarījis par savu alter ego. To visu negausīgi reklamē ietekmīgi jūtūberi, pelnot miljonus.
Interneta ēnā
Seriāls ilustrē apstākļus, kas veido mūsdienu bērnus pēdējos 10-15 gadus. Greiems seriāla ierosmi radis reālos noziegumos, kad dažādās valsts vietās jauni zēni brutāli noslepkavo meitenes. Aktieris, pats būdams bērnu tēvs, vēlējies noskaidrot, kas notiek ar šo sabiedrību, un šiem meklējumiem pievienojies aktiera līdzgaitnieks Torns, kurš pats jaunībā piedzīvojis mobingu.
Džeimija noziegumam nav viena iemesla. Greiems apzināti izveidoja šo ģimenes modeli bez vardarbības vai atkarībām. Un tieši šis aspekts ir šausminošs, jo nelaime var piemeklēt jebkuru vecāku. Otrs aspekts – zēnu pastāvīgi pazemoja arī Keitija, kura kļūst par nozieguma upuri. Tieši viņa zēnu nosauc par incelu. Šī vārda nozīmi es noskaidroju vienīgi šī raksta tapšanas nolūkos. Tas apliecina faktu, ka katrs no mums dzīvo savā interneta burbulī, kas cits ar citu netiekas un kam paši vecāki nereti nav zinoši izsekot līdzi.
Par incelu sevi dēvē jauni vīrieši, kuri dzīvo piespiedu celibātā. Tam par iemeslu ir, viņuprāt, sieviešu intereses trūkums. Tas viss attīsta plaši izplatītu subkultūru-kaitniecisku ideoloģiju, lai kurinātu naidu pret sievietēm. Ideoloģija, kas apdzīvo dažādas čatu vietnes, tumšās interneta dzīles, robežojoties ar politisko ekstrēmismu, terorismu, pašizdomātām filmas «Matrix» atvasinājumu idejām par vienu patiesību. Nu, piemēram, pie visām mūsdienu vīrieša problēmām vainojams feminisms. Tādi ASV biznesa dižgari kā Endrjū Teits un Misters Mežonis, īstajā vārdā Džimijs Donaldsons, ar «Youtube» un «TikTok» saturu vien pelna miljonus, izplatot apšaubāmus vēstījumus par īsta vīrieša raksturu, fizisko izskatu un maskulīnajām kvalitātēm. Īsāk sakot, puikas joprojām neraud un ierāda sievietei īsto vietu. Ar nazi.
Nelaime ir tāda, ka, gluži kā mūsu varonis Džeimijs, zēni vecumā no 11–14 gadiem pat, mazliet ielūkojoties viedtālrunī, tiek nokrauti ar šādu naidīgu, nicinošu saturu. Britu telekomunikāciju uzņēmuma «Vodafone» veiktā aptauja liecina, ka Lielbritānijā šajā vecuma posmā aptuveni 70 % zēnu ir kaut reizi saskārušies ar mizogīnu saturu internetā, aptuveni 50 % – patērējuši minēto un citu jūtūberu radīto saturu, vairāk nekā 70 % skolotāju novērojuši seksistiska rakstura piezīmes no zēniem. Pēdējās desmitgades laikā ar asiem ieročiem nogalināto britu pusaudžu skaits audzis par 240 %. Saprotams, savilkt visas tendences kopā būtu neprecīzi, taču aina no tā gaišāka nekļūst. Līdzās Džeimija uzskatiem par sevi, savu ķermeni un savu vietu sabiedrībā, protams, dominē nelabvēlīgi skolas apstākļi un tas, ka šo zēnu vajā vientulības un kauna sajūta.
Galvu reibinoša kamera
«Adolescence» nav pirmais sociālā reālisma paraugs TV. Tematiski līdzīgi ir arī citi darbi, kāds veiksmīgāks, kāds mazāk. Jau pirms 20 gadiem skatītāji iepazinās ar pagrimušo pusaudžu dzīvi Lielbritānijā kulta seriālā «Skins», to līdzveidoja arī Torns. Šoreiz seriāla galvenā kvalitāte ir unikāla skatītāja pieredze. Pateicoties nepārtrauktam kameras gājienam, esam ierauti stāsta epicentrā. Mēs sēžam policijas busā kopā ar Džeimiju, sekojam līdzi uz iecirkni, psihologa kabinetā jauniešu ieslodzījuma vietā. Esam klātesošs Edija vienatnei, kamēr viņš, it kā viens, sēro dēla istabā par zaudēto bērnu, apskaudams rotaļu lāci.
Seriāla veidotāji stāsta, ka tehniski šis bija viens no grūtākajiem darbiem, kāds bijis. Stundu garajai sērijai notika vairāku nedēļu ilgi mēģinājumi. Katra sīkākā kļūda nozīmētu sākt filmēšanu no jauna. Lai nodrošinātu kadra nepārtrauktību, vairāki operatori strādāja uz maiņām un nodeva kameru viens otra rokās, izmantojot arī dronus. Otrajā sērijā ar skolu masu skatiem kāds darbinieks iejuka pūlī, organiski papildinot aktieru rindas. Bet fināla ainās Stīvena Greiema ģimenes foto tika novietota Džeimija istabā, tā tikai paspilgtinot aktiera autentisko, emocionālo reakciju. Bez šī visa seriālā atrodamas neskaitāmas detaļas, kas papildina seriālā iekļauto tematiku un apliecina tā veidotāju skrupulozo darbu.
«Adolescence» nelīdzinās nekam, kas redzēts pēdējo divdesmit gadu laikā, jo notikumi raisās mūsu acu priekšā, tikai nedaudz atšķiroties no realitātes šova. Galu galā, ko darīt Džeimija vecākiem, savācot pāri palikušās dzīves druskas? Un ko darīt pārējiem – skatītājiem ar pusaugu bērniem, kuriem jāsaskaras ar šo pašu interneta samazgu jūkli, apjukumu un ikdienas cietsirdību, kāda tik pārsteidzoši bieži prevalē skolās un draugu vidū? Varbūt labākais, ko darīt, ir tūdaļ pat, pēc seriāla noskatīšanās, pajautāt savam bērnam – kā tu šodien jūties? Un noklausīties atbildi līdz galam, lai cik neērta tā būtu.
