Aizsaulē devies "Dziedoņi ērkšķu krūmā" zvaigzne Ričards Čemberlens. Daudzus pārsteidza ekrāna siržu lauzēja atzīšanās homoseksualitātē
Sestdien 90 gadu vecumā ASV Havaju salās miris slavenais aktieris Ričards Čemberlens, kuru daudzi atceras pēc lomām tādos seriālos kā “Šoguns” un “Dziedoņi ērkšķu krūmā”. Aktieris miris pēc insulta komplikācijām.
“Mūsu mīļotais Ričards tagad ir kopā ar eņģeļiem. Viņš ir brīvs un lido pie tiem, kuri aizgājuši pirms mums. Cik svētīgi mēs bijām par iespēju pazīt tik brīnišķīgu un mīlošu dvēseli. Mīlestība nekad nemirst. Un mūsu mīlestība ir viņa spārnos, paceļot viņu uz nākamo lielo piedzīvojumu,” paziņoja viņa ilggadējais dzīvesbiedrs Martins Rabets, ar kuru Čemberlens bija kopā pēdējos 48 gadus.
Par pusaudžu meiteņu elku Čemberlens kļuva pēc dalības NBC medicīnas seriālā “Doktors Kilderis” (Dr. Kildare), no 1961. līdz 1966. gadam atveidojot iejūtīgo ārstu. Zīmīgi, ka žurnāls “Photoplay” viņu trīs gadus pēc kārtas (1963–1965) atzina par populārāko vīriešu zvaigzni.
Aktieris ieguva “miniseriālu karaļa” slavu 1978. gadā ar galveno lomu vērienīgajā televīzijas projektā “Centennial”, un to nostiprināja ar lomu 1980. gada miniseriālā "Shogun”. Latvijā viņu labāk pazina pēc 1983. gada miniseriālā “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (The Thorn Birds) pēc Kolīnas Makalovas pasaulslavenā romāna, kur viņš tēloja katoļu priesteri Ralfu de Brikasāru, kurš upurē mīlestību, lai no vienkārša katoļu priestera Austrālijā virzītos par karjeras kāpnēm, kļūstot pat par kardinālu, taču galu galā zaudējot mīlētos. Šis ABC seriāls bija fantastiski populārs, piesaistīja aptuveni 100 miljonus skatītāju, un saņēma 16 “Emmy” nominācijas, iegūstot sešas balvas.
Pats Čemberlens saņēma Zelta Globusus par “Doktors Kildeirs”, “Šoguns” un “Dziedoņi ērkšķu krūmā”.
Kaut gan Čemberlens kā skaistulis aktieris izpelnījās prāvu pielūdzēju klāstu, reti kurš zināja, ka viņa seksuālā orientācija ir pavisam cita, jo viņš sargāja savu privāto dzīvi. Francijas sieviešu žurnāls “Nous Deux” 1989. gada decembrī gan apgalvoja, ka viņš ir gejs, Čemberlens to apstiprināja tikai savā 2003. gada autobiogrāfijā “Sadragātā mīlestība: Atmiņas”.
Taču savā autobiogrāfijā Čemberlens aprakstīja, kā viņš bija spiests slēpt savu seksualitāti. Viņš apmeklēja pirmizrādes un citus publiskus pasākumus kopā ar pievilcīgām kolēģēm, kā to prasīja studiju vadītāji, un izvairījās no žurnālistu jautājumiem, kāpēc nav precējies, vienmēr atbildot: “Būtu lieliski apprecēties, bet šobrīd esmu ārkārtīgi aizņemts.”
“Kad es uzaugu, būt gejam, būt “mīkstajam” vai jebkam tamlīdzīgam bija aizliegts,” viņš izteicās intervijā NBC. “Es sev ļoti nepatiku un ārkārtīgi baidījos no šīs savas daļas, un man tā bija jāslēpj.”
Grāmatā viņš arī aprakstīja savu grūtu bērnību un tēvu alkoholiķi, norādot, ka tās uzrakstīšana viņam palīdzēja atbrīvoties no smagas emocionālas nastas. Viņš pauda atvieglojumu, ka beidzot var dzīvot atklāti. “Es gadiem ilgi spēlēju kaķa un peles spēli ar presi. Spēle ir beigusies.”
