Kaspars Kambala atzīstas, ka ir jau noguris no strīdiem ar sievu

Aizkadrā Kaspars pauž vilšanos par to, ka romantiskais vakars, kuru viņš bija iecerējis kā izlīgumu, pārvērtās atkal kārtējā strīdā. Aiz aizslēgtām durvīm Kaspars atklāj Olgai, ka ir noguris no viņas kritikas, apvainojumiem un pazemojumiem.

"Es tev atnesu ziedus, piedomāju pie katras detaļas," saka Kaspars, taču Olga apgalvo, ka viņš varēja rīkoties vēl labāk. Strīda laikā Kambalas apmainās ar savstarpējiem pārmetumiem. Kaspars atgādina Olgai, ka ir centies labot savas kļūdas, taču viņa turpinot vīru pazemot. Savukārt Olga atklāj, ka "viņu mīlestība ir zudusi" un "jūtas sāpināta viņa krāpšanas dēļ”.

“Tu par mani paņirgājies. Tu par mani ņirgājies kā par vīrieti katru dienu. Tu mani apsaukā, tu man novēli nāvi,” saka Kaspars. Olga atbild ar pretjautājumu: "Un tu neņirgājies par mani visas Latvijas priekšā?"
Kaspars pauž vēlmi saglabāt ģimeni, taču Olga uzskata, ka viņu "mīlas stāsts ir beidzies". Viņa atklāj, ka ir pazemojusi sevi, cenšoties saglabāt attiecības, un lūdz piedošanu savai mātei.

"Es četrus gadus skraidīju tev pakaļ, četrus gadus vaktēju tevi pie pritoniem. Cik reizes tu biji iznācis septiņos no rīta, un es sēžu mašīnā aukstumā, nosalusi pie viesnīcām, un tu tagad saki, ka es kaut kāda ne tāda esmu? Tu pabraukā tā, kā es to darīju. Es tevi mīlēju tā, ka biju pārkāpusi pāri savam lepnumam," atklāj Olga.