“Nekas nav neiespējams!” Elīza Legzdiņa - latviete, kas sevi pierādījusi pasaulei

Elīza 13 gadu vecumā vecākiem izlūdzās, lai viņu aizsūta uz internātskolu Anglijā, pēc tam Austrumanglijas Universitātē studēja klasisko mūziku un operas vokālu. Nu jau vairākus gadus Elīza Legzdiņa dzīvo Londonā, pati sevi uztur, nodarbojoties ar mūziku. Kā ir latviešu meitenei izsisties pasaules metropolē, pierādīt sevi radošā jomā? Turklāt tik veiksmīgi, ka var atļauties dzīvot vienā no pasaulé dārgākajām pilsētām.

Kā to paveikt?

“Viens ir mēģināt, otrs – izdarīt. Esmu to paveikusi, un tas nepavisam nebija viegli. Iespējams, man palaimējās, ka savos skolas gados un universitātē satiku daudzus atbalstošus cilvēkus. Taču pats galvenais – esmu mērķtiecīga. Zināju savu mērķi un apzināti gāju uz to. Jau desmit gadu vecumā gribēju būt viena no "Spice Girls" meitenēm, un visu šo laiku smagi strādāju, lai ielauztos mūzikas industrijā. Kad studēju, paralēli strādāju gan bāros, gan telemārketingā, lai tikai varētu atļauties dzīvot un mācīties Londonā. Tā arī pa solītim esmu nonākusi tur, kur esmu. Jāsaprot, ka viens ir skatīties, ka kāds mūziķis saņem "Grammy" balvu, taču par zvaigzni nekļūst vienā dienā, tas ir smags darbs daudzu gadu garumā. It sevišķi, ja esi no mazas valsts, ja tev nav sponsoru, kad viss jādara pašam. Ja gribi nodarboties ar mūziku un mākslu, ir jābūt raksturam! Jāizlej ļoti daudz sviedru, lai tevi ievēro,” žurnālam "Kas Jauns" skaidro Elīza, piebilstot: “Ceru, ka esmu piemērs arī citiem Latvijas mūziķiem un māksliniekiem, ka ir iespējams sevi pierādīt arī ārpus Latvijas. Londona ir multikulturāla metropole, un, vienalga, vai nāc no kādas citas Anglijas pilsētas vai Amerikas, vai Latvijas, visiem ir vienādi apstākļi. Ir jābūt raksturam, lai Londonā izturētu, sevi pierādītu un atrastu savu laimi. Jā, tam, kurš nav no Londonas, ir grūtāk, jo esi viens, tev nav apkārt ģimenes, tavu cilvēku. Ir pašam jāmeklē savi kontakti, jāmeklē tur sava cilts. Bet, ja kaut ko dari no sirds, visbiežāk tas arī nostrādās. Ieguldītais darbs un piepūle atmaksājas, bet, protams, ne uzreiz. Nekas nav neiespējams!”

Ar latviskumu sirdī

“Es nevaru no sevis izslēgt to, ka piedzimu Ogrē, ka man garšo aukstā zupa, Jāņu siers un saldskābā maize. Tā ir daļa manis. Esmu ļoti lepna, ka esmu no Latvijas, tā ir mana identitāte, un to arī var dzirdēt manā mūzikā, ja ieklausās. Saskarsmē ar citiem cilvēkiem vienmēr uzsveru, ka esmu no Latvijas. Turklāt man arī vienmēr prasa, no kurienes esmu, jo neizskatos pēc anglietes, arī angļu valodā jaušams vairāk amerikāņu akcents. Iepazīstoties ar kādu, tas ir pirmais, par ko runājam, – no kurienes esmu. Bet patiesībā Londonā galvenais ir nevis, no kurienes esi nācis, bet ko tagad dari un ko spēj piedāvāt šai sabiedrībai,” stāsta mūziķe, sakot, ka viņas Londonas draugi vēlas atbraukt uz Latviju, par kuru ir dzirdējuši daudzas labas lietas, un Elīzai jau ir plāns šovasar viņus šeit atvest: “Viņi zina – lai arī Latvija ir maza valsts, mums ir, ko piedāvāt, pie mums ir interesanti, skaisti un garšīgi.”

Darīt no sirds

Vai Elīza plāno kādreiz atgriezties Latvijā? “Grūti pateikt. Šobrīd mana dzīve vairāk ir Londonā. Mans bizness ir tur, bet es vienmēr braucu uz Latviju. Šeit ir mana ģimene, mana dzimtene, no Londonas uz Latviju ir tikai divu stundu lidojums. Man grūti pateikt, vai mana sirds pieder tikai Londonai vai tikai Latvijai – ir gan tā, gan tā. Pašlaik Londona ir mana rezidence, bet es pēc iespējas vairāk ceļoju – atbalstot mūzikas sfēru gan Latvijā, gan citās valstīs. Man plānos ir braukt pa pasauli un iepazīstināt ar savu mūziku. Man ir ļoti svarīgi dalīties ar savu mākslu, un, lai to paveiktu, pašai ir jāuzņemas iniciatīva, jāriskē,” atbild mūziķe.

Elīza uzsver, ka viņu ļoti interesē, ko Latvijā dara vietējie mākslinieki. “Sekoju līdzi mūsu mūziķu darbībai, un man patīk, ko viņi dara. Piemēram, kad uzstājos Glastonberijas festivālā, uz skatuves uzaicināju arī "Tautumeitas". Palūdzu, vai viņas ar savu dziesmu nevarētu noslēgt manu koncertu. Tas bija ļoti forši, un tagad man ir liels prieks, ka arī viņas iekļuva "Supernovas" finālā. Vispār "Supernovā" satikos ar daudziem lieliskiem māksliniekiem, mēs cits citu atbalstām. Kāda vēl konkurence?! Lai kaut kas sanāktu, mums nevajag būt vienam pret otru, nē – mums jābūt vienotiem. Mums jābūt kā vienai tautai, vienai ciltij, vienai komūnai. Tas ir svarīgi, jo izaugt mēs varam, esot kopā,” uzsver Elīza Legzdiņa, dodot padomu citiem Latvijas māksliniekiem, kā sevi pierādīt pasaulei: “Nerakstiet mūziku, mēģinot kādam izpatikt. Rakstiet mūziku no sirds, izmantojiet savas izjūtas, kā arī ļoti, ļoti iedziļinieties kompozīcijā. Prāts ir vislielākais instruments – ja būsi koncentrējies uz mērķi, darīsi visu no sirds, tad arī izdosies!”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "“Nekas nav neiespējams!” Elīza Legzdiņa. Latviete, kas sevi pierādījusi pasaulei" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.